Pirms 100 gadiem Krievijas impērijas galvaspilsētā Petrogradā maizes un citu pārtikas produktu trūkums izsauca spontānas civiliedzīvotāju demonstrācijas un dumpi.

Lasītākie

Veselam

Tā uzvedas “memmīši”: psihologi nosauc 11 skaidras šādu vīriešu pazīmes 46

Veselam

Tiem, kuri ir atveseļojušies no Covid-19, sāk konstatēt vienu bīstamu slimību 27

Elle zemes virsū: žurkas sākušas uzbrukt cilvēkiem – vairāk nekā 100 cilvēki hospitalizēti

Lasīt citas ziņas

Tas, kas pāris dienu iepriekš bija sācies kā garas rindas pie maiznīcām, maiznīcu demolēšana un izsaucieni “maizi, maizi!”, šajā dienā pārauga politiskos notikumos, ko pazīst kā Februāra revolūciju. Demonstranti sāka pieprasīt ne tikai maizi, bet arī tautā nepopulārā kara izbeigšanu un cara Nikolaja II atkāpšanos. Maizes dumpi pastiprināja Petrogradas rūpnīcu vairāku simtu tūkstošu strādnieku streiks. Strādnieki bija neapmierināti ar algām, produktu trūkumu un neatrisinātiem sociālajiem jautājumiem. Krievija, visus resursus mobilizējot Pirmā pasaules kara vajadzībām, bija galīgi pametusi novārtā iedzīvotāju vajadzības. Nākamajās dienās pēc 23. februāra nemieri pārauga ģenerālstreikā; policija vairs nespēja kontrolēt situāciju, armija un pat kazaki pārgāja demonstrantu pusē. 2. martā cars Nikolajs II atteicās no troņa; varu uzņēmās Pagaidu valdība; sākās Krievijas impērijas agonija. Tikmēr Latvijā par revolūciju Pēterburgā uzzināja jau kā par notikušu faktu, jo Rīgā nekādu nemieru nebija.