Pirms 100 gadiem, 1914. gada 29. septembrī, avīzē ”Latvija” bija lasāma lakoniska ziņa: ”Gleznotājs Aleksandrs Štrāls, iesaucot 1. šķiras zemes sargus, noņemts kara dienestā.”

Lasītākie

Kokteilis

Ūdensvīrs – orangutāns, Dvīņi – lapsa: kāds savvaļas dzīvnieks tu esi pēc zodiaka zīmes

Veselam

21. gadsimta sērga – resnās zarnas divertikuloze. Kas tas ir, kas to skar un kādos gadījumos draud arī tev?

Omīte noved līdz izmisumam telefonkrāpniekus, nogurdinot ar stāstiem par pīrādziņiem – jauns veids, kā tik galā ar noziedzniekiem 31

Lasīt citas ziņas

Latvijas lauku, Pļaviņu, Daugavas un Pērses atainotājs nenonāca frontē, bet gan lauka rezerves hospitālī, kopā ar to pavadīdams visu Pirmo pasaules karu. Sākotnēji hospitālis bāzējās Rīgā, tad Petro­gradā, Pleskavā, Narvā, Lugā. Štrālu demobilizēja 1917. gadā, bet dažus turpmākos gadus nākamais latviešu glezniecības klasiķis pavadīja Kubaņā kā zīmēšanas skolotājs. Pļaviņās mākslinieks no bēgļu gaitām atgriezās 1921. gada sākumā, un drīz iekļāvās Latvijas māk­slas dzīvē, ieņemot tajā cienījamu vietu. Ne velti 30. gados impresionistu Aleksandru Štrālu dēvēja par ”latviskās sirds tulku glezniecībā”. Štrāls nebija vienīgais latviešu glezniecības meistars, kurš pabija dienestā Pirmā pasaules kara laikā. Tāds, piemēram, bija arī Krievijas armijas kavalērijas virsnieks Jāzeps Grosvalds. Viņu mobilizēja 1915. gadā.