Pirms 100 gadiem, 1914. gada 28. jūlijā, Austroungārija pieteica karu Serbijai, par iemeslu izmantojot atentātu pret erchercogu Franci Ferdinandu un it kā Serbijas nesadarbošanos šī atentāta izmeklēšanā.

Lasītākie

Kokteilis

Ūdensvīrs – orangutāns, Dvīņi – lapsa: kāds savvaļas dzīvnieks tu esi pēc zodiaka zīmes

Omīte noved līdz izmisumam telefonkrāpniekus, nogurdinot ar stāstiem par pīrādziņiem – jauns veids, kā tik galā ar noziedzniekiem 31

Viņi nebija muļķi: atklāj patieso iemeslu, kāpēc ziemeļkorejiešus tik steidzami aizvāca no frontes

Lasīt citas ziņas

Kaut sākotnēji bija domāts, ka Austroungārijas vēlme pakļaut Serbiju paliks lokāla konflikta līmenī, sekojošā ārpolitiskā ķēdes reakcija noveda pie Pirmā pasaules kara. Vēsturnieki norāda, ka šis karš radikāli atšķīrās no visiem iepriekšējiem cilvēces pieredzētajiem kariem: tas izgāja ārpus koalīciju kara robežām, aptvēra ievērojamu pasaules daļu, izraisīja līdz tam nebijušus dzīvā spēka, materiālo un garīgo vērtību postījumus, turklāt mainīja pasaules politisko karti. No triju sabrukušu impēriju drupām piedzima Baltijas valstis, Somija, Polija, Dienvidslāvija, Čehoslovākija, bet Austroungārija sadalījās Ungārijā un Austrijā.