Pirms 100 gadiem, 1914. gada 22. septembrī, Rīgā ieradās jau trešais ešelons ar ievainotajiem no Pirmā pasaules kara laukiem Augustovā, Austrumprūsijā, kur notika Krievijas un Vācijas armijas kaujas.

Lasītākie

Kokteilis

Ūdensvīrs – orangutāns, Dvīņi – lapsa: kāds savvaļas dzīvnieks tu esi pēc zodiaka zīmes

Omīte noved līdz izmisumam telefonkrāpniekus, nogurdinot ar stāstiem par pīrādziņiem – jauns veids, kā tik galā ar noziedzniekiem 31

Veselam

21. gadsimta sērga – resnās zarnas divertikuloze. Kas tas ir, kas to skar un kādos gadījumos draud arī tev?

Lasīt citas ziņas

Avīze ”Latvija” drošināja, ka ”Rīgai nedraud briesmas no ienaidnieka uzbrukumiem”, taču pilsētu nolemts izmantot ievainoto karavīru izvietošanai. Ar esošajām slimnīcām un klīnikām nepietika. Laikraksts vēstīja, ka īpaša komisija lūko pēc hospitāļiem piemērotām telpām. Tādas atrada Rīgas Latviešu biedrībā (RLB), Strēlnieku biedrībā (tagadējā Kongresa nama vietā), Rīgas Amatnieku biedrībā Vecrīgā, Lielajā ģildē, Jaunajā Rīgas teātrī Lāčplēša ielā, fabrikas ”Buffalo” vienā stāvā Ganību dambī, Jonatana palīdzības biedrībā Mārtiņa ielā, kā arī vairākās skolās. Sākotnēji Rīgā plānoja izvietot ap 2000 ievainoto, taču plānu nācās pārskatīt, jo turpmākajās dienās sanitārvilcieni no Austrumprūsijas sāka pienākt viens pēc otra tādos tempos, ka Rīga vairs visus ievainotos nespēja uzņemt. Tos sūtīja tālāk uz Daugavpili, Valku, Cēsīm, Vitebsku.