Pirms 100 gadiem, 1914. gada 16. septembrī, Krievijas impērijas valsts dome pieņēma likumu, kas aizliedza degvīna pārdošanu kara laikā.

Lasītākie

Kokteilis

Ūdensvīrs – orangutāns, Dvīņi – lapsa: kāds savvaļas dzīvnieks tu esi pēc zodiaka zīmes

Omīte noved līdz izmisumam telefonkrāpniekus, nogurdinot ar stāstiem par pīrādziņiem – jauns veids, kā tik galā ar noziedzniekiem 31

Viņi nebija muļķi: atklāj patieso iemeslu, kāpēc ziemeļkorejiešus tik steidzami aizvāca no frontes

Lasīt citas ziņas

Dažādi ierobežojumi un aizliegumi attiecībā uz alkoholu bija ieviesti jau agrāk. Latvijas un Igaunijas teritorijā, izņemot Rīgas apriņķi, spirtotu dzērienu un vīnu pārdošanu ar vietējās militārās administrācijas pavēli “līdz vēlākiem rīkojumiem” apturēja augusta beigās. Tad drīz vien pienāca kārta arī alum. Par rīkojuma pārkāpšanu draudēja līdz trīs mēnešu arests vai pamatīgs naudas sods. Alkoholiskos dzērienus drīkstēja tirgot tikai restorānos. Ierobežojumus motivēja ar nepieciešamību ievērot disciplīnu, īpaši jau mobilizācijas laikā. Sabiedrības inteliģentākā daļa sauso likumu uzņēma ļoti pozitīvi, jo 20. gadsimta sākumā dzeršanas posts fabriku strādnieku vidū bija liela problēma, tostarp arī Rīgā, un piedalīties pretalkohola kustībā skaitījās labais tonis.