1914. gada 10. februārī 0
Pirms 100 gadiem, 1914. gada 10. februārī, avīze “Latvija” raksta:
“Šinīs dienās Alūksnes draudzes pagastu ārsts Skaidrais piesūtīja visiem draudzes pagastiem paziņojumu, ka viņš savu līgumu uzteic. (..) Tā kā Alūksnes draudze pieder pie lielākajām visā Malienā, tad ārsts ir vienmēr darbiem apkrauts. Dažā ceturtdienā, kad Alūksnē uz tirgu saplūst ļoti daudz ļaužu, arī ārstam jāraujas vaiga sviedros, jāizmeklē vairāk par 100 slimniekiem dienā. Bet ar to vēl nepietiek. Jātaisa arī izbraukumi. Pēdējie sevišķi smagi gulstas uz ārsta pleciem, jo kāds kuru reizi ceļš un laiks, kāds kuram kumeliņš un “ekipāža”. Ļoti daudz braukšanu iznāk ziemā, kad nereti parādās dažādas bērnu slimības. Tad ārsts vēl nav no vienas vietas atbraucis, kad jau trīs četri vedēji uz viņu gaida. Pie tāda darbu daudzuma pārpūlēšanās neizbēgama. Pārpūlēšanās arī bija viens no galvenajiem cēloņiem, kas Reimani (iepriekšējo ārstu) noveda nelaikus kapā. Domājams, ka arī Skaidrais no šejienes aiziet, lai nebūtu jāpārpūlas.”