Pirms 100 gadiem, 1914. gada 1. septembrī, Krievijas impērijas galvaspilsēta Sanktpēterburga uz Pirmā pasaules kara sākuma pretvācu noskaņojuma, “visu slāvu apvienošanās” un patriotisma celšanas viļņa tika pārsaukta par Petrogradu.

Lasītākie

Kokteilis

Ūdensvīrs – orangutāns, Dvīņi – lapsa: kāds savvaļas dzīvnieks tu esi pēc zodiaka zīmes

Omīte noved līdz izmisumam telefonkrāpniekus, nogurdinot ar stāstiem par pīrādziņiem – jauns veids, kā tik galā ar noziedzniekiem 31

Viņi nebija muļķi: atklāj patieso iemeslu, kāpēc ziemeļkorejiešus tik steidzami aizvāca no frontes

Lasīt citas ziņas

Agresīvāk noskaņotie kā Pēterburgā, tā citās Krievijas pilsētās neapmierinājās tikai ar manifestācijām, bet bija sākuši vācu veikalu grautiņus. Sabiedriskās organizācijas Vācijas pilsoņus izslēdza no savu biedru rindām. Kara sākuma pretvācu noskaņojums, kaut ne tik radikāli, tomēr bija jūtams arī joprojām vāciskajā Rīgā. Ielās noņēma vācu uzrakstus; impērijai lojālie pilsoņi ar vācbaltu saknēm steidza nomainīt uzvārdus, lai izvairītos no nepatikšanām. Laik­raksti augusta beigās ziņoja, ka Rīgas Centrālcietumā pagaidu apcietinājumā tiek turēti 450 Vācijas un Austroungārijas pilsoņi. Viņus gatavojās sūtīt tālāk uz Iekškrieviju.