Pirms 100 gadiem, 1913. gada 15. martā, piektdienā Rīgā notika pilsētas domes vēlēšanas, kas iezīmējās ar īpaši niknu priekšvēlēšanu cīņu starp pagaidām nelielo balsstiesīgo latviešu un vācbaltu pilsoņu daļu.

Lasītākie

Kokteilis

Kā zināt, ka esi pieaudzis? 14 skumji, bet smieklīgi pierādījumi 3

Krimināls

Kristīni izsekoja un izkrāpa 10 000 eiro: noved līdz stadijai, ka biju gatava atdod visu, lai tikai tiktu projām, kaut kur drošībā!

Kokteilis

Aunam olu kultenis, Vēžiem – mīksti vārītas. Kāda veida brokastu olas ir atbilstošas tavai zodiaka zīmei

Lasīt citas ziņas

Latvieši cerēja atņemt vāciešiem varu pilsētā ar krievu un citu tautību pilsoņu balsīm, kamēr vācu avīzes apgalvoja, ka latvieši esot “kultūras kaprači”, ko pie varas laist nedrīkst. Aģitācija ritēja līdz pēdējai dienai. Vēlēšanu iecirknis atradās Lielajā ģildē un bija atvērts no plkst. 8 līdz 23. Publika “daudzi cilindros, bet jo daudzi tāpat platmalēs”, “sirmi vācu kungi ar savām madāmām”. Balsotāju rinda stiepās līču loču līdz pat Šķūņu ielai. Latviešu liste tomēr zaudēja vāciešiem par teju 700 balsīm. Bija aprēķināts, ka vēlēšanās piedalījušies ap 2000 latviešu pilsoņu, taču sanāca, ka vairāki simti no tiem balsojuši par vāciešiem. Varu latviešiem Rīgā 1913. gadā iegūt tā arī neizdevās.