Pirms 100 gadiem Rīgas strādnieka ģimenē dzimusi pēckara gados populārā latviešu dziedātāja Elfrīda Pakule (1912 – 1991). Pateicoties talantam, viņas muzikālā karjera attīstījās ļoti strauji, un pēc vokālo studiju pabeigšanas 1938. gadā Pakule sniedza pirmo solokoncertu Melngalvju namā.

Lasītākie

Krievijā masveidā atceļ tradicionālās 9. maija parādes. Kas pēkšņi noticis?

Atdeva līķi bez acīm, smadzenēm un noskūtiem matiem: atklātībā nāk zvērīgas darbības, kas veiktas ar 27 gadus veco ukraiņu žurnālisti

Kokteilis

Izskan jaunas spekulācijas par dubultnieka izmantošanu pāvesta bērēs. Šoreiz runa nav par Putinu…

Lasīt citas ziņas

Jau nākamajā gadā ”Jaunākās Ziņas” atzinīgi rakstīja: ”Jaunā dziedone pratusi īsā laikā iemantot plašākas publikas simpātijas. Pakulei dota ne vien dzidra balss un dzīva muzikalitāte, bet arī izcilas darba spējas.” Dziedātājas tālākajā mūža ritējumā milzīga nozīme bija apstāklim, ka kara sākuma brīdī 1941. gada jūnijā Pakule atradās Maskavā, kur pārstāvēja padomju Latvijas mākslu. Kara gados viņa kopā ar Aleksandru Daškovu sniedza simtiem koncertu sarkanarmijā dienošo latviešu vienībās un hospitāļos. Šie nopelni un varas labvēlība nodrošināja Pakules mākslinieciskās dzīves stabilitāti arī pēckara Latvijā, kuru, dodoties trimdā, bija pametuši daudzi latviešu inteliģences pārstāvji. Tas savukārt nozīmēja arī konkurentu trūkumu.