Pirmā olimpiskā medaļa: saušanā pa māla baložiem sportists no Latvijas teritorijas sīvā cīņā ieguva bronzas balvu 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 110 gadiem Stokholmā sākās 5. Vasaras olimpiskās spēles, kuru gaitā, startējot Krievijas impērijas komandas sastāvā, pirmo medaļu ieguva arī sportists no Latvijas teritorijas. Tas bija Liezērē dzimušais vācbaltietis Haralds Blauss.
Šaušanā pa māla baložiem viņš sīvā cīņā ieguva bronzas balvu.
Jāatzīmē, ka nozīmīgu daļu Krievijas komandas Stokholmas olimpiādē veidoja tieši no Baltijas guberņām nākušie un tāpat vācbaltieši, jo sporta biedrības tolaik pārsvarā bija populāras Baltijā un vēl Sanktpēterburgā. Nozīmīgs bija igauņu cīkstoņa Martina Kleina panāktais sudrabs grieķu–romiešu cīņā.
Viņu cīņa ar sāncensi no Somijas (tā skaitījās Krievijas impērijas sastāvā, tomēr piedalījās ar savu komandu) ilga 11 stundas un 40 minūtes, tiesa, ar pauzēm, bet tā vienalga ir iekļauta Ginesa rekordu grāmatā kā visu laiku ilgākā cīņa cīņas sporta vēsturē.
Krievijas olimpiskajā komandā Stokholmā startēja un krietni pieticīgākus rezultātus uzrādīja vai izstājās ne mazums latviešu – riteņbraucēji Andrejs Apsītis, Fridrihs Bošs, Edgars Rihters, Jānis Prātnieks, Arnolds Indriksons un Jēkabs Bukse, cīkstoņi Jānis Polis, Aleksandrs Miezītis, vieglatlēts Herberts Baumanis, Andrejs Krūkliņš, Rūdolfs Vītols, Arveds Voldemārs Ozols, Ēriks Vanags, Alfrēds Ruks, maratonisti Andrejs Kapmals un Aleksandrs Upmals, šāvējs Dāvids Veiss.
Sastāvā no Latvijas teritorijas bija vēl vesela virkne krievu, vācu un ebreju cilmes sportistu.
Toreiz tikai retais no viņiem nodarbojās ar sportu profesionāli, jo galvenais patiešām bija piedalīties, ne uzvarēt.
