Pirms 100 gadiem, 1912. gada 24. jūlijā, avīze “Latvija” ziņo: “Basteja kalnu no bulvaru puses patlaban nostiprina ar šūnu un kaltiem zviedru akmeņiem.

Lasītākie

TV24

“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu

“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu

7 brīnumēdieni! Pārtikas produkti, kuru regulāra iekļaušana ēdienkartē kavē ādas novecošanos

Lasīt citas ziņas

Veco nostiprinājumu, kas nebija tik glīts un vietām jau izjucis, nojauc.” Bastejkalnu, kas veidojās 19. gadsimta otrajā pusē, izmantojot nojaucamo Rīgas vaļņu zemi, atkārtoti nostiprināja 1951. gadā ar Saulkalnes dolomīta blokiem. Pašreizējo izskatu kalns lielā mērā ieguva 70. gados, kamēr apstādījumi tapa jau 19. gadsimta 80. gados slavenā dārzu arhitekta Georga Kufalta vadībā.