Tiklīdz jūra bija vaļā, grupās pa vairākām laivām Roņu salas ļaudis mēdza ierasties Rīgā 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, “Latvijas Mediji”
Pirms 110 gadiem avīze “Dzimtenes Vēstnesis” norādīja: “Roņsalnieki jau sāk ar savām buru laivām ierasties Rīgā, lai apgādātos ar pārtikas vielām un citiem iepirkumiem. Iebraucēji griež uz sevi pilsētnieku uzmanību, sevišķi salenieces ar saviem savādajiem, skaistajiem apģērbiem.”
Līdzīgi krievu plostniekiem, kas baļķu sējumu plostos ieradās pa Daugavu, līdzko bija izgājis ledus, arī Roņu salas zviedri gadsimtiem ilgi, līdz pat Pirmajam pasaules karam, rīdziniekiem bija tādi kā pavasara vēstneši.
Tiklīdz jūra bija vaļā, viņi grupās pa vairākām laivām mēdza ierasties Rīgā, kur pārdeva uzpircējiem ziemā samedīto roņu ādas un mājamatniecības ražojumus.
Vestas arī zivis, bet tās mēdza izkraut Slokas jūrmalā, tas ir, Kauguros. 19. gadsimta beigās roņsalieši uz Rīgu pavasaros atveduši ap 300 roņādu. Par saņemto naudu vietā iepirka medībām nepieciešamo pulveri, alvu lodēm, sērkociņus, sāli un citu ilgtermiņā nepieciešamo.
”Roņu salas ļaudis lepni staigā pa Rīgas ielām, apzinīgi aplūko tirgotavās dažādas preces un pret vakaru visi atgriežas uz saviem kuģiem. Dienas 10 viņi pavada Rīgā,” 1914. gada februāra beigās vēstīja žurnāls ”Jaunības Draugs”.
Laikraksti bieži atzīmēja viņu parādīšanos, jo saleniekus novērtēja kā tādu drusku dīvainu eksotiku. Malā izkāpuši, viņi krita acīs, jo staigāja roņādas zābakos un pašdarinātos tautiskos apģērbos, kur vīriešu apģērbs bija pelēkas vadmalas, melniem iekantējumiem.
Apģērbu, apavus, visu sadzīvei nepieciešamo viņi gatavoja savām rokām. Roņsaliešus slavēja kā labus amatniekus, sevišķi laivu meistarus.
