Tautai parlaments, Albertam – “spēļu elle”. Kā Monako atteicās no absolūtās monarhijas 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 110 gadiem Monako firstiste kā pēdējā no Eiropas valstīm atteicās no absolūtās monarhijas modeļa valsts pārvaldē un kļuva par konstitucionālo monarhiju.
Konstitūciju pavalstniekiem pasludināja Monako firsts Albērs I. No absolūtā valdnieka tiesībām viņš neatteicās aiz laba prāta, bet dēļ tā sauktās Monegasku revolūcijas.
20. gadsimta sākumā Monako nebūt nebija labklājības stūrītis. Daudzi valsts pilsoņi – monegaski – cieta no bezdarba un nabadzības, kamēr dzīves dārdzība kāpa.
Savukārt firstu tas maz interesēja – slaveno kazino ienesto naudu viņš tērēja un ieguldīja Francijā, aizrāvās ar okeanogrāfiskām un zinātniskām ekspedīcijām.
Arī ierēdņus savai valstij viņš izvēlējās no franču vidus. 1910. gada gaitā Monako iedzīvotāji vairākkārt sadumpojās. Vienā no reizēm tie izdemolēja pat valdnieka pili, kamēr pats Albērs I, gvardes sargāts, patvērās Francijā.
Nemiernieki pieprasīja parlamentu, firsta finanšu nodalīšanu no valsts finansēm un Francijas dominances izbeigšanu Monako politikā un ekonomikā.
Pilsoņu ultimāts bija: vai nu konstitūcija, vai firstu gāž un Monako pasludina republiku. Albērs I piekāpās.
Tomēr konstitūcija kopumā maz ierobežoja Grimaldi valdošā nama noteikšanu. Procesiem tālajā valstiņā ar preses starpniecību sekoja līdzi arī Krievijas cara pavalstnieki latvieši.
Avīze “Latvija” tad ziņoja: “Šīs mikroskopiskās valsts firsts Alberts dāvājis savai tautai konstitūciju. Uzaicinājis savas tautas priekšstāvjus dalīties ar viņu liliputu zemes pārvaldīšanā. Bet tik ne “spēļu elles” pārvaldīšanā! Tā ir neaiztiekama Monako valsts budžeta daļa. Un tā nu tauta palikuse pie sava parlamenta, bet Alberts – pie “spēļu elles”.”
