Parīzē 20. gs. sākumā studēja arī F. Cielēna dzīvesbiedre Maija Eliase-Cielēna.
Parīzē 20. gs. sākumā studēja arī F. Cielēna dzīvesbiedre Maija Eliase-Cielēna.
Parīzē 20. gs. sākumā studēja arī F. Cielēna dzīvesbiedre Maija Eliase-Cielēna.

“Esam kā pieburti vāciešiem…” Kāpēc latviešiem derīgi studēt Francijā 1

esam kā pieburti vāciešiem. Kāpēc latvi9ešiem srīg studēt Franicjā

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Veselam
Liekie kilogrami neatkāpjas ne pa kam? 4 pazīmes, ka jūsu vielmaiņa nedarbojas pareizi
Lasīt citas ziņas

Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Pirms 110 gadiem kāds Parīzē studējošs latvietis laikrakstā “Dzimtenes Vēstnesis” norādīja: “Visvairāk latviešu brauc studēt uz Vāciju, dažu reizi arī uz Šveici.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tālāk mēs netiekam: esam kā pieburti vāciešiem. (..) Francija vispāri daudz viemīlīgāka pret Krievijas pavalstniekiem nekā Vācija, kur par piemēru Prūsijā valdība ļoti nelaipni izturas pret iebraucējiem – nepatikšanas un pārsteigumi tur sastopami uz katra soļa.

Francijā ir daudz vieglāki iestāties universitātē nekā Vācijā, jo pēdējā tagad stipri aprobežo krievu pavalstnieku studentu skaitu un vispāri liek tai visādus šķēršļus ceļā.

Pirms kādiem gadiem Francijā pie pieņemšanas universitātē grieza ļoti mazu vērību uz dokumentiem, pieņēma gandrīz uz goda vārda, ka esot beiguši Krievijas attiecīgo vidus skolu.

Bet tad sāka nākt gaismā, ka daudzi iestājas ar viltotiem vai mazvērtīgiem diplomiem. Tādēļ tagad pie iestāšanās prasa, lai kāds no franču konsuliem Krievijā, piemēram, franču konsuls Rīgā, apliecina, ka dokumenti ir pareizi.

(..) Latvieši ar nedaudz izņēmumiem visi zin vācu valodu, un reti kāds no mums prot franciski. Tas apstāklis varbūt daudziem atņem gribu nākt uz Franciju.

Bet šis kavēklis ir ļoti niecīgs, jo franču valoda nav grūta un visi drīzā laikā iemācās tik daudz franciski, ka var sekot lekcijām un viegli tiek cauri dzīvē.

Bez tam franču valodas zināšanas pēc var ļoti noderēt arī Baltijā un Krievijā. Par piemēru, sievietes, kuras bijušas Francijā un izturējušas šeit zināmu eksāmenu franču valodā, Krievijā labprāt tiek pieņemtas vidus skolās par franču valodas skolotājām.”

Minētajā laikā Parīzē jau pastāvēja “Latviešu mākslas un rakstniecības pulciņš”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.