“Jaunāko Ziņu” tipogrāfija 20. gados.
“Jaunāko Ziņu” tipogrāfija 20. gados.
Arhīva foto

Pirms 110 gadiem iznāca pirmais “Jaunāko Ziņu” numurs 2

Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
Lasīt citas ziņas

1911. gada 21. decembrī. “Jaunāko Ziņu” leģenda

Pirms 110 gadiem, laiku mērot pēc jaunā stila, iznāca pirmais Latvijas preses leģendas – dienas laikraksta “Jaunākās Ziņas” – numurs.

CITI ŠOBRĪD LASA

Lai arī pēc vecā stila tas notika 8. decembrī, uzplaukuma gados neatkarīgajā Latvijā avīzes gadadiena allaž tika atzīmēta tieši šajā dienā.

“Jaunākās Ziņas” gaitas sāka kā ne visai augstas kvalitātes, toties lēts – cena tikai 1 kapeika – izdevums uz četrām lappusēm, kurš solīja “lielāko vērību piegriezt ziniskiem rakstiem un latviešu oriģinālrakstniecībai”.

Redaktors Antons Benjamiņš pirmajā numurā apgalvoja, ka avīzes izdošanas mērķis neesot peļņa, bet gan “pievienot no savas puses kādu smilšu graudiņu lielajai progresa ēkai”.

Par saturu atbildēja Benjamiņš. Desmit gadus vēlāk viņš atcerējās, ka daudzas naktis nācies pavadīt “uz vecā redakcijas dīvāna”. Viņa līdzstrādniece Emīlija Elks, nākotnē dzīvesbiedre un lepnā miljonāre Benjamiņa kundze, tikmēr personīgi apskraidīja uzņēmumus, vācot sludinājumus.

Pie lētās izdevuma cenas sludinājumi bija galvenais, kas ļāva nodrošināt avīzes iznākšanu un algas. Ne velti nelabvēļi un konkurenti “Jaunākās Ziņas” vēl ilgi nicīgi dēvēja par “sludinājumu lapu”. Latvijas pilsonība pret jauno avīzi tās pirmajos gados izturējās vēsi, jo stabilāki bija citi, senāki un uzticamāki izdevumi.

Arī mazāk turīgie pēc “Jaunākajām Ziņām” sākumā īpaši nekāroja. Pats Benjamiņš uzskatīja, ka izrāviens noticis 1913. gadā, kad avīze sāka turpinājumos publicēt angļu melodramatisko romānu rakstnieces Marijas Korelli romānu “Vendeta”, kas “sakairināja” publiku un ļāva paaugstināt tirāžu līdz pāris desmitiem tūkstošu.

Reklāma
Reklāma

Jāpiebilst, ka pēckara gados tirāža jau sasniedza 250 tūkstošus. Mūsdienās pieņemts uzskatīt, ka “Jaunāko Ziņu” 20.–30. gadu fenomenālie panākumi slēpušies apstāklī, ka avīze turpināja iznākt arī Pirmā pasaules kara gados, kad konkurenti apklusa, turklāt ziņas tā pasniedza ļoti operatīvi un koncentrēti.

Pēdējais ”Jaunāko Ziņu” numurs iznāca jau padomju okupācijas apstākļos 1940. gada 9. augustā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.