Ķīviņi Rīgas Latviešu biedrības nama dēļ 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 110 gadiem latviešu sabiedrībā un presē turpinājās polemika un savstarpējie pārmetumi saistībā ar atjaunotā Rīgas Latviešu biedrības (RLB) nama atklāšanu un iesvētīšanu.
Pēc arhitektu Eižena Laubes un Ernesta Poles projekta celtais daudzstāvu mūra nams 1908. gadā nodegušās koka ēkas vietā tika atklāts 1910. gada 18. decembrī.
Svinības bija lielas, taču ne viens vien sevi “progresīvām aprindām” pieskaitošs latviešu laikraksts, piemēram, “Jaunā Dienas Lapa”, “Dzimtenes Vēstnesis”, kā arī vēl daži, uzņēma notikušo ar zināmu skepsi, uzskatot RLB par principā pilsonisku, pārlieku konservatīvu, tātad idejiski novecojušu un “reakcionāru” iestādi.
Konkrēti “Pareizticīgo Latviešu Vēstnesis” kritizēja RLB par to, ka veikt nama iesvētīšanu tā nebija aicinājusi arī pareizticīgo mācītāju – laikam “pareizticīgie latvieši tiek skaitīti par krieviem”, bet latviešu vidū, kā apgalvoja avīze, pareizticīgo esot ap trešdaļa.
“Rīgas Avīze” minētajā dienā par šiem pārmetumiem rakstīja: “Rīgas Latviešu biedrība ir tīra privātbiedrība, bez jebkura oficiāla valsts vai komunāliestādes rakstura.
Viņa ar nedaudziem izņēmumiem pastāv viscaur iz luterticīgiem, un viņai kā privātbiedrībai pienācās sarīkot nama iesvētīšanas svētkus saskaņā ar šo sava sastāva raksturu.” Ja RLB būtu oficiāla iestāde, tad pareizticīgo garīdznieku, bez šaubām, pieaicinātu.
“Bez luterticīgiem un maza pulciņa pareizticīgo Latviešu biedrībā ir arī vēl daži katoļi, vecticībnieki, baptisti vai citu evaņģēlisku sektu piederīgie un pat pāris žīdu. Vai nu gan biedrības priekšniecība būtu rīkojusies pareizi, ja viņa būtu likusi izdarīt nama garīgu iesvētīšanu pēc visu šo ticību ceremonijām?” retoriski vaicāja laikraksts.
