Pīpmaņi vilcienos: uz pasažieru lūgumu aizliegt uzvilkt kuplus dūmus nepīpētāju vagonā konduktors atmet tik ar roku 1
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 110 gadiem “Rīgas Avīzē” kāds korespondents informēja: “Nepīpētāju un slimo labā [Krievijas impērijas] ceļu ministrs izdevis pavēli, ka priekš pīpmaņiem nav ierādāma vesela rinda vienas klases vagonu kā līdz šim, bet tikai pa atsevišķiem vagoniem.
To zinot, vēl vairāk jābrīnās par Rīgas–Orlas dzelzceļu valdes nosodāmo rīcību, ka tā caur saviem vilcienu pārziņiem pavisam, piemēram, Rīgas jūrmalas vilcienos, neievēro pīpētāju un nepīpētāju nodaļu atdalījumus.
Arī uz pasažieru lūgumu aizliegt kādam žīdam vai citam pīpmanim uzvilkt kuplus dūmus nepīpētāju vagonā konduktors atmet tik ar roku.
Un nelaimīgais slimais vai arī tāds, kurš nevar paciest riebīgos tabakas dūmus, piespiests vēl saņemt nereti no pārdrošā pīpmaņa zaimu vārdus un, negribēdams dūmos aizrīties, iet uz platformas, ja tur vēl vieta.
Esmu daudzreiz braucis Rīgas jūrmalas vilcienos un katru reizi esmu iekāpis nepīpētāju vagonā, bet nevienu reizi neesmu pieredzējis, ka tanī netiktu pīpēts. Neticu, ka būs kāds pasažieris, kas atsauksies to redzējis. Tik ļoti tiek gādāts Rīgas jūrmalas dzelzceļā nepīpētāju un slimo labā.”
Pīpētāju un nepīpētāju interešu nošķiršana dzelzceļa vagonos bija problēma gan 19. gadsimta beigās, gan arī, kaut mazākos apjomos, vēlāk, 20.–30. gadu Latvijā.
Konflikti tajā laikā gadījās arī dēļ vīriešiem, kas tīši vai netīši kāpa vagonos, uz kuriem bija rakstīts “Sievietēm un bērniem”.
