1910. gada 6. jūlijā. Pirmais lidmašīnas lidojums Latvijā 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 110 gadiem Rīgā, izmantojot par skrejceļu Zolitūdes zirgu izjādes vietu, notika pirmais veiksmīgais lidmašīnas lidojums Latvijas vēsturē (19. jūlijā pēc jaunā stila) – rīdzinieks, tehniķis Teodors Meibaums pacēlās gaisā konstruktīvi vienkāršajā vācu aviācijas celmlauža Hansa Grades sistēmas aeroplānā, kas noturējās gaisā 56 sekundes, sasniedzot 8 metru augstumu.
Lidaparāts piederēja Leitnera firmai. Rīgā tobrīd dažādi īpašnieki jau bija sarūpējuši vismaz trīs lidaparātus un kopš pavasara entuziastu starpā noritēja neoficiāla sacensība, kuram pirmajam tajos izdosies lidojums.
Tā 26. februārī “Jaunās Latviešu Avīzes” bija ziņojušas: “Arī Rīgas kungi mēģinās lidot. Fabrikas direktors Teodors Kaleps nopircis ārzemēs Raita aeroplānu, ar kuru var laisties 2 personas.
Aeroplāns būvēts uz ratiem un tā propellerus (“spuras”) dzen 30 zirgu spēku motors. Drīzumā aeroplāns ieradīšoties Rīgā.” Avīzes apgalvoja, ka divvietīgs variants īpaši svarīgs, lai ārzemju instruktori varētu skolot pašmāju lidoņus.
Ar fabrikas “Motors” direktora Kalepa aeroplānu lidot grasījās dāņu jurists Ole Arnisens, savukārt dāni bija apmācījis “slavenais pilots kapteinis Engelharts”.
Tajā pašā laikā marta prese ziņoja, ka Rīgā drīz pienākšot vēl franču “Bleriot” sistēmas aeroplāns. Tāpat tika runāts par Rīgas Politehniskā institūta studenta Vilehāda Henrika Forsmana centieniem uzbūvēt savu lidaparātu (V. H. Forsmans Pirmā pasaules kara laikā kļuva par vācu militārās aviācijas konstruktoru).
Viens no aviācijas attīstību bremzējošajiem faktoriem izrādījās piemērota lidlauka trūkums – Zolitūdes hipodroms tam bija pārāk nelīdzens.
Traucēja apkārtējie koki, telefona vadi, ēkas, arī negaidītas vēja brāzmas. Tas viss darīja pirmos lidojumus “nervozus”, ar biežām avārijām.
