1910. gada 16. jūlijā. Latvieši neatbalsta Krievijas svētkus 2
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 110 gadiem laikraksts “Dzimtenes Vēstnesis” atreferēja Rīgas krievvalodīgā laikraksta “Rižskij Vestņik” zūdīšanos par latviešu neatsaucību svinīgajos pasākumos, kas 3.–5. jūlijā Rīgā bija rīkoti saistībā ar 300. gadskārtu kopš Vidzemes pievienošanas Krievijai.
Vidzemes guberņas galvaspilsētā uz šīm svinībām bija ieradies pats cars Nikolajs II un to laikā atklāja arī pieminekli Pēterim I, kas slējās tagadējā Brīvības pieminekļa vietā.
“Latvieši vismazāki piedalījušies pie jubilejas svētkiem; krievu un vācu valoda uz ielām bijusi dzirdama vairāk. Arī labas kārtības uzturēšanu nevarot pierakstīt tik daudz latviešiem par labu (..).
Bez tam divas reizes no trim, kur notikuši nelieli kārtības traucējumi (liegšanās noņemt cepuri, himnu dziedot, rāšanās un grūstīšanās), vainīgie bijuši latvieši,” krievu preses viedokli atstāsta laikraksts.
Arī par V Vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem, ko jūnija beigās rīkoja, formāli saistot tos ar Vidzemes pievienošanas jubileju, “Rižskij Vestņik” izrādījis skepsi: “Ar īgnumu jāatraida nekaunīgā iedoma, ka dziesmu svētku sarīkošana, kaut arī Vidzemes pievienošanai par piemiņu, būtu no latviešu tautas nomazgājuse to traipu, kurš tai pielipis no kauna pilnās [1905. gada] revolūcijas laikiem.
Ar jautrību un dziesmām nevar vis nomazgāt tādas nodevības noziegumus, kad izlēja uzticamu tēvijas dēlu asinis (..). Lielā latviešu tautas vaina priekš Kunga un Ķeizara, tēvijas un visas krievu tautas nav vēl izpirkta.”
“Varbūt [“Rižskij Vestņik” raksta autors] mums “krievu tautas” vārdā paskaidros, iekš kam lai pastāvētu grēku izpirkšanas varoņdarbs , kas latviešu tautai vēl pastrādājams?” retoriski vaicāja “Dzimtenes Vēstnesis”.
