1909. gada 8. septembrī. Kas notiek uz Marsa? 0
Pirms 110 gadiem “Dzimtenes Vēstnesis” informē par astronomu izdarītajiem jaunākajiem novērojumiem un secinājumiem attiecībā uz planētu Marss: “Tagad nākam pie interesanta slēdziena: uz Marsa ir gaiss, ūdens, tvaiki un sniegs, tātad arī ūdens šķidrā veidā. Bet, kur ūdens un gaiss, tur, kā zinām, var attīstīties arī dzīvas būtnes un uzturēties cilvēkam līdzīgi radījumi, jo dabas likumi visur vienādi.
Bet, ievērojot to, ka Marss par Zemi vecāks, arī viņa organiskā dzīve tālāk attīstīta kā virs Zemes – un mums nav ne mazākās tiesības noliegt, ka esam kultūras ziņā Marsa cilvēcei tūkstošiem gadu pakaļ. Bet ir arī fakti, kuri vēl gaišāk pierāda mūsu kaimiņu planētas iedzīvotāju augsto kultūru. Proti, itāliešu astronoms Skjaparelli 1877. gadā uz Marsa virsus pamanīja taisnas svītras, kuras viņam likās esam līdzīgas kanāliem. (..) Bet no tā laika jau ļoti daudzi astronomi šīs svītras redzējuši un pat nofotografējuši, tā ka par līniju esamību uz Marsa virsus nav vairs ko šaubīties, atliek tikai izpētīt, kas viņas ir.
Jau no paša sākuma lielākā astronomu daļa nāca uz domām, ka Marsa svītras ir mākslīgi ūdens ceļi, kanāli, kas savieno nelielā jūras un piegādā ūdeni planētas pārējai daļai. Tam pretī uzstādīja kanālu ārkārtējo platumu, kas sniedzās no 30 līdz 150 verstīm. Un patiesi priekš vienkārša kanāla tas ir par daudz.
Tāpēc tagad astronomi vairāk domā, ka paši kanāli ir daudz šaurāki, bet viņiem gar abām pusēm stiepjas līdz 150 verstu plata mākslīgi apūdeņota zemes josla; tā ar savu augu valsti krājas ziņā stingri atšķiras no apkārtējiem neauglīgajiem klajumiem.”
