1909. gada 31. augustā. Bezgaumīgā Rīgas arhitektūra 0
Pirms 110 gadiem mākslinieks un interjerists Jūlijs Madernieks laikrakstā “Dzimtenes Vēstnesis” kritiski izteicās par tolaik Rīgā uzbūvēto namu arhitektūru: “Apskatot jaunceltos Rīgas namus, gribot negribot jānāk pie slēdziena, ka lielākai daļai no tiem trūkst arhitektoniska pamata.
Šis pamata trūkums jāsaprot nevis tanī nozīmē, ka tie aiz konstruktīva vājuma varētu sabrukt, bet ka tiem trūkst māksliniecisku, konsekventi izvestu un apvienoti noslēgtu kopēju formu.
Kopēja sakara un vienības trūkums nomanāms pie daudzām Rīgas mājām.
To vietā mēs redzam raibus, acīs lecošus ornamentus, kuri bez sakara ar fasādes sienām atstāj nemierīgi nervozu un nemāksliniecisku iespaidu.
Arī pārāk daudz tornīšu lietošana nav ieteicama. Ja uz vienas ielas pāris tādu namu ar dažādām izbūvēm, tad tā lieta vēl nav tik ļauna, bet, ja uz katras mājas tādi no publikas visai iemīļoti un no arhitektiem sankcionēti izgreznojumi, tad viņi drīz vien top nepanesami un riebīgi
Kāda nemierīgi nervoza caur to top ielas siluete, to gan ne viens vien, kam estētiska sajūta, būs, bez šaubām, novērojis. (..) Mūs modernajām būvēm nav ne veca, ne jauna stila. Mēs pilnīgi pārprotam stilu.
Neba pārmērīga fasādes apkravāšana ar bezsakara ornamentiem jau būtu stils.
Pie mums stila ļoti pavirša un nepareiza. Nekas nav mūsu arhitektiem vieglāki kā ietērpt vienu un to pašu fasādi dažādos stilos. Ja vajadzīgs gotisks stils, tad uzgarnē to ar gotiskiem ornamentiem, ja renesanses, tad ar renesanses utt.”
