1909. gada 30. aprīlī. Dzimis “mirušo balsu” saklausītājs 0
Pirms 110 gadiem zemnieka ģimenē Asūnes pagastā Latgalē piedzima rakstnieks, tulkotājs, filozofs, psihologs un vienkārši neordināri domājoša personība Konstantīns Raudive (1909–1974). Mistikas un spiritisma cienītāju vidū 60.–70. gados visā pasaulē populāras bija viņa magnetofonā ierakstītās “mirušo balsis”, kas, pēc viņa domām, skan ēterā. Raudive uzskatīja, ka komunikācija ar mirušajiem ir iespējama. Pie šīs aizraušanās un dzīves uztveres filozofs, filozofes un esejistes Zentas Mauriņas dzīvesbiedrs, nonāca pakāpeniski. Jaunībā bija mēģinājumi studēt Katoļu garīgajā seminārā Rīgā, kuru Raudive gan ātri pameta un nodevās literatūras un filozofijas studijām Parīzes, Madrides un Edinburgas augstskolās. Trīsdesmito gadu sākumā Raudive “romantiskā misticisma un garīgās apskaidrotības alkās” apceļo Spāniju un sākotnēji Latvijā bija pazīstams kā literāro darbu tulkotājs no spāņu valodas. Cita starpā 1938. gadā viņš iztulkoja Migela de Servantesa “Donu Kihotu”. Pirms tam viņš bija sarakstījis grāmatu “Grieķu un romiešu mīti mākslā”. 1936.–1938. gadā domātājs dzīvoja Itālijā un Somijā. 30. gadu beigās Raudive saskatīja pozitīvo Itālijas fašisma un Vācijas nacionālsociālisma idejās tādā nozīmē, ka, viņaprāt, tās izkopa sabiedrībā varoņkultu un “atbilst visdziļākajai cilvēka dabai un cilvēkā izraisa viņā dusošus spēkus, kas ved pie augstākas tikumiskas un rakstura attīstības pakāpes”. Raudive arī Latvijas publicistikā filozofēja par “pārcilvēku” un “tīrcilvēku”, tas ir, cilvēku, kas “atbrīvojies no dzīvnieciskiem instinktiem”. Ņemot vērā, cik augstu viņš vērtēja uzskatu brīvību un viņa kā publicista un filozofa darbību vācu okupācijas gados, 1944. gadā Raudivem un Mauriņai nemaz nebija citas izvēles kā doties bēgļu gaitās uz Vāciju, tad Zviedriju. 60. gados Raudive atkal dzīvoja Vācijā, kur arī nodevās saviem neparastajiem “mirušo balsu” eksperimentiem.
