1909. gada 26. decembrī. “Zelta zirga” pirmizrāde 0
Pirms 110 gadiem, kā vēlāk ziņoja avīze “Dzimtenes Vēstnesis”, Rīgas teātriem Ziemassvētku brīvdienas bija izrādījies īsts peļņas laiks – Otrajos Ziemassvētkos jau no paša rīta varēja vērot lielu ļaužu drūzmu pie lielākajiem tā laika latviešu teātriem – Rīgas Latviešu jeb Interimteātra, tagadējā Nacionālā teātra apkaimē un Jaunā Rīgas teātra.
Avīzes korespondents apgalvo, ka pie teātra ieejām bijis “kā tirgū”.
Pats būtiskākais, ka šajā dienā Jaunais Rīgas teātris dienas izrādē pirmo reizi piedāvāja skatītājiem Raiņa “Zelta zirgu”.
Kastaņolā tobrīd dzīvojošais dzejnieks bērniem domāto saulgriežu pasaku piecos cēlienos pēc teātra vadības pasūtījuma bija rakstījis rudens beigās īpaši 1909. gada Ziemassvētkiem.
“Dzimtenes Vēstneša” korespondents pāris dienas vēlāk ziņo: “Izņemot Raiņa “Zelta zirgu”, mūsu lielākos teātros izrādīja tikai vecas lugas, no kurām dažas bija nospēlētas tautas izrādēs. Teātra vadības savās cerībās nebija vīlušās: visas izrādes bija pārpildītas. Svētkos jau atrodas tik daudz ļaužu, kas citādi teātros neiet. (..)
Par vienīgo svētkos izrādīto jauno lugu, Raiņa “Zelta zirgu”, aicināta kritiķa spalva dos savu spriedumu. Es tikai gribēju atzīmēt to, ko publikā sprieda pa izrādes laiku un pēc tam. Lielie sprieda, ka luga daudz saturīgāka par mūsu parastajām bērnu lugām un vietām pat esot skaista.
Kāds jauns puisis gan nožēloja, ka licies no avīžu aizrādījumiem maldināties. Luga esot tikai bērnu gabals, viņam vajadzējis labāk nākt vakarā uz “Studenta mīlestību”.
Bērni pirmā cēlienā, kad kalpa vīra vecākie dēli, tēva atstāto naudu meklējot, grūstīja tēva līķi, smējās.
Otrā cēlienā lielo dzejisko vērtību tie neaptvēra.
Ļaužu kāpšana stikla kalnā un viņu lejā velšanās trešā cēlienā likās bērniem pa omai esam. Kad lugas beigās Melnā māte taisījās Princesi vest atpakaļ zārkā, kāda 7–8 gadus veca meitenīte sāka skaļi raudāt.
Kad Princeses vietā iebāza Melno princi zārkā, tad pār mazās ģīmi pārlaidās smaidi kā saulīte, lietum līstot. Pēc pirmās izrādes iespaida spriežot, jāsaka, ka luga ar savu stipri simbolisko saturu vairāk priekš lieliem nekā priekš bērniem.”
