Pirms 110 gadiem franču lidotājs Luijs Blerio kļuva par pirmo cilvēku, kurš motora dzītā lidmašīnā šķērsojis Lamanša kanālu. Tas bija revolucionārs solis aviācijas vēsturē. Sabiedrība pirmo reizi aptvēra, ka trauslajām un lēnajām “lidojošajām etažērēm” ir nākotne. Blerio bija pieņēmis britu laikraksta “The Daily Mail” izaicinājumu – laikraksts jau 1908. gadā apsolīja 1000 mārciņu pirmajam, kurš lidmašīnā uzveiks Angliju un Franciju šķirošo jūras šaurumu. Pretendentu netrūka. Nedēļu pirms Blerio kanālu mēģināja šķērsot cits slavens franču lidonis Ibērs Latams, taču viņš pieveica tikai ap 10 km, pirms sabojājās lidmašīnas motors. Latams nosēdās jūrā un tika izglābts. Blerio paškonstruētā lidmašīna “Bleriot IX” pacēlās 25. jūlija saullēktā no klajuma Kalē apkaimē. Laiks bija vējains. Blerio nebija kompasa. Virzienu viņš vispirms centās ieturēt pēc kāda kuģa jūrā, tad zaudēja orientāciju, līdz ieraudzīju savu palīgu otrā krastā, netālu no Duvras pils vicinām lielu Francijas karogu. Lidojot ar ātrumu 72 km/h ap 76 m augstumā 36 km garo ceļu Blerio paveica 27 minūtēs un 20 sekundēs. “Dzimtenes Vēstnesis” šajā sakarā rakstīja: “Blerio brauciens pa gaisu pār Lamanša jūras šaurumu ir notikums, ko uzskata par lielu dienu visā cilvēces civilizācijā. Franču laikraksti priecājas, ka pirmais, kas pārbraucis Lamanšu, ir viņu tautietis.” Rietumeiropas prese uzreiz novērtēja šī notikuma militāro pusi, proti, kad Blerio pārlidojis angļu kara kuģiem pie Duvras, kļuvis skaidrs, ka pret uzbrukumu no gaisa tie neko nespēj: “Līdzšinējie kara kuģi ar 25. jūlija dienu zaudējuši savu lielo nozīmi un vajadzēšot taisīt jauna tipa drednautus, lai stātos cīņā ar gaisa kuģi.” “Dzimtenes Vēstneša” komentārs: “Dīvaini, ka tādu civilizācijas ieguvumu kā gaisa kuģi tūliņ domā izlietāt priekš kara.”

• diena vēsturē
• Lamanša kanāls