1909. gada 19. maijā. Alberta baznīcas nelaimes 0
Pirms 110 gadiem “Dzimtenes Vēstnesis” atzīmēja: “Neapskaužamā stāvoklī jau ilgāku laiku atrodas Pārdaugavas katoļticīgo Alberta draudze, kuras locekļi gandrīz vienīgi ir leiši.
Vairāk gadus atpakaļ Lēģera laukā Pārdaugavas leišu tautības locekļu garīgo interešu apmierināšanai uzbūvēja Alberta baznīcu, kurai līdzekļi ienāca pa galvenai tiesai no labprātīgiem dāvinājumiem. Aiz pēdējo trūkuma baznīcu izdevās gan uzbūvēt, bet palika neuzcelti kaut cik dievnamam piemēroti divi tornīši un sēta ap baznīcu. Kā vienus, tā otrus uzcēla pagaidām, un šīs pagaidām celtās daļas jau stāv vairākus gadus no vietas līdz šai dienai.
Ievērojot to, ka draudze pastāv vienīgi no rokpeļņiem, kuriem savu vajadzību apgādāšanai katrs grasis dārgs, baznīca nevar un nevar tikt pie kaut cik pieklājīga izskata. Tā šis jautājums stāv neizšķirts līdz šo baltu dienu”.
Katoļu baznīcas būve, nosaucot to par godu Rīgas dibinātājam bīskapam Albertam, tika rosināta 1899. gadā, tuvojoties Rīgas 700 gadu jubilejai. Rīgas pilsēta dievnamam bez maksas piešķīra zemi iepretim tagadējai Stradiņa slimnīcai, Liepājas ielā 38.
Projektu izstrādāja Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras fakultātes dekāns Johans Kohs. Pamatakmeni Alberta baznīcai lika 1901. gada novembrī, bet iesvētīšana notika 1903. gada novembra beigās. Baznīca bija paredzēta 2500 dievlūdzējiem. 30. gadu beigās, pēc ilgstošas līdzekļu vākšanas, būve tika kapitāli izremontēta. Mūsdienās, kā liecina informācija draudzes mājaslapā, dievkalpojumi tur notiek latviešu, poļu un krievu valodā, bet ne vairs lietuviski.
