1909. gada 10. februārī. Dzimusi “Meitenei kafejnīcā” autore 0
Pirms 110 gadiem Vidrižos mežsarga ģimenē kā septītais, pēdējais bērns piedzima sapņainu, skumju, vientulīgu un reizē dumpīgu dzejoļu autore, dzejniece Austra Skujiņa.
Šajā pasaulē viņai bija lemts nodzīvot vien 23 gadus, taču īsajā mūžā Skujiņa radīja dzejas, kas joprojām fascinē daudzus. Tās savu dziesmu vārdiem izmantojis komponists Raimonds Pauls: cikli “Ielu dziesmas” Rolanda Zagorska izpildījumā un “Pilsētas romance” Aijas Kukules dziedājumā. Tāpat tautā populāra ir Viļņa Krieviņa komponētā “Meitenei kafejnīcā” grupas “Remix” un Igo priekšnesumā.
Grimstot depresijā, vīlusies mīlestībā un draudzībā, Austra Skujiņa 1932. gada 5. septembra naktī noslīcinājās, ielecot Daugavā pie AB dambja.
Viņas pirmais dzejoļu krājums “Dzejas” iznāca tūlīt pēc dzejnieces nāves. Nākamais – 1960. gadā, un tajā bija apkopoti arī 20.–30. gadu periodikā publicētie panti.
Padomju varas gados viņa nebija starp aizliegtajām, jo Skujiņas personīgās dzīves pārdzīvojumi, ilgas un traģēdija tika traktēti kā vilšanās “izkurtējušajā”, “buržuāziskajā” Latvijā. Turklāt dzejniecei simpatizēja kreisās idejas.
“Austra Skujiņa bija ļoti jauna, savā dvēselē sievišķīga, bet, no otras puses, viņā mita arī ass un ātrs prāts. Tā, blakus stiprām jūtām dzejniecē mājoja spēcīgs intelekts. Šāds psīhisks satvars deva liriku, kas bija spilgta, labi izjusta, trauksmaina, domu un gleznu bagāta un dažbrīd formai pāri kūsājoša – Austra Skujiņa bija savrupe, nesaskaņas ar sastingušo latviešu sabiedrību darīja viņu pat lepnu,” 1940. gada septembrī rakstīja viņas draugs Aleksandrs Čaks.
Austra Skujiņa “Mans draugs”
“Mans draugs ir tas, kas neprot dzīvot,
kam spārni straujāki kā bezdelīgai,
kas skumju važas iesviež vējos brīvos
un skanēt liek pat satrūkušai stīgai.
Mans draugs ir tas, kam acīs sapņi kvēlo,
kas atstāj dzimto krastu, meklē jaunu zemi
un bijušā nekad vairs nenožēlo,
kas mīlē dzīvi, pelēko un lēto,
un gavilēm sveic dienu neredzēto.”
