Cars Ferdinands I Bulgārijas pasludināšanas dienā.

Pirms 110 gadiem no aristokrātiskās vācu Saksijas Koburgas un Gotas dzimtas nākušais Bulgārijas kņazs Ferdinands Veliko Tarnovā oficiāli proklamēja Bulgāriju par neatkarīgu valsti, kas brīva no Osmaņu impērijas. Viņš pats arī kļuva par tās pirmo valdnieku – caru Ferdinandu I. Praktiski Bulgārija ieguva patstāvību vēl 1878. gadā, kad pārgāja autonomijas statusā. Ferdinands prasmīgi izmantoja Osmaņu impērijas militārpolitisko vājumu un to, ka Austroungārijas karaspēks vasaras beigās ar militāru spēku pārņēma kontroli pār Bosniju-Hercegovinu, kas arī skaitījās pusautonoma turku impērijas administratīva sastāvdaļa – vilajets. Pirms pasludināt neatkarību, bulgāri veica rūpīgu aizkulišu diplomātijas darbu Eiropas lielvaru galvaspilsētās. Krievija, Francija un Anglija neiebilda pie nosacījuma, ka Bulgārija pēc tam normalizēs savas attiecības ar Turciju un nokārtos izstāšanās formālo pusi. Liela mēroga jaunu karu Bulgārijas dēļ neviens nevēlējās, jo, kā bija izteicies leģendārais Vācijas kanclers Oto fon Bismarks: “Bulgārijas kņaza tronis nav laba grenadiera kaulu vērts.” Ne visi politiskie spēki pašā Bulgārijā bija apmierināti ar to, ka neatkarību pasludinājis cars un valsts kļuvusi par monarhiju. Piemēram, tā saucamie agrārieši uzskatīja, ka Bulgārijas neatkarības pasludināšana piekrīt parlamentam.