Herberts fon Karajans (1908 – 1989).

Pirms 110 gadiem Zalcburgas ķirurga ģimenē, dzimtā, kuras saknes meklējamas Grieķijā, piedzima viens no ievērojamākajiem 20. gadsimta diriģentiem Herberts fon Karajans. Ar apmēram 300 miljoniem pārdotu ierakstu fon Karajans šajā ziņā ir visu laiku visvairāk pārdotais klasiskās mūzikas pārstāvis. Uzskata, ka viņa autoritāte savulaik palīdzējusi pasaulē izplatīties digitālajai ierakstu formai kompaktdiskos. Kā personība fon Karajans bijis ļoti ambiciozs un pat diktatorisks, kas gan nav tik slikta īpašība diriģentam. Ne velti bieži tiek pieminēts viņa teiciens: “Kas visus savus mērķus sasniedzis, tas izvēlējies tos par zemu.” Jāpiebilst, ka ģeniālā mūziķa slavas sākuma brīdis sakrita ar nacistu Vācijas laiku 20. gadsimta 30. gadu beigās, un arī viņš pats kādu brīdi skaitījās vācu nacionālsociālistu partijas rindās, kaut vairākums kultūrvēsturnieku uzskata, ka tas darīts karjeras dēļ. Katrā ziņā pēc kara fon Karajanam nebija nepārvaramu grūtību ar pagātni, jo arī sabiedrotie ticēja, ka viņa dzīvē allaž galvenā bijusi mūzika. Viņš kļuva par ilggadēju Vīnes Filharmonijas orķestra diriģentu, kā arī Vīnes Valsts operas muzikālo vadītāju, vadīja arī “Orchestre de Paris”, tomēr visilgāk – 35 gadus – atradās Berlīnes Filharmonijas orķestra priekšgalā. Sava mūža laikā fon Karajans diriģējis apmēram 700 dažādus skaņdarbus, ko radījuši 130 dažādi pasaules komponisti.