Edvīns Bietags (1908 – 1983).

Pirms 110 gadiem Rūjienā piedzima viens no ievērojamākajiem pirmskara Latvijas sportistiem, cīkstonis, sudraba medaļas ieguvējs grieķu-romiešu cīņā 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Berlīnē Edvīns Bietags. Pirms viņu sāka saukt par “mūsu lepnumu”, sportiskais jauneklis dzimtajā Rūjienā vēl kā skolnieks izmēģināja futbolu un vieglatlētiku. 1923. gadā pilsētiņā ieradās tolaik pazīstamais grieķu-romiešu cīkstonis Rūdolfs Ronis, kurš sāka trenēt vietējos puikas, tostarp nākamo čempionu. Kad Bietagam Rūjienā pretinieku vairs nebija, viņš devās uz Rīgu. 1928. gadā puisis cerēja uz olimpiskajām spēlēm Amsterdamā, taču netika un bijis tik sarūgtināts, ka teju pametis sportošanu. Toties 1930. gadā viņš pirmo reizi kļuva par Latvijas čempionu (turpmākajos gados ieguva šo titulu vēl piecas reizes). Sponsoru Bietagam nebija – maizi viņš pelnīja kā maisu nesējs ar 60 latu algu kādās Rīgas dzirnavās, tad kā tramvaja vadītājs. 1934. gadā, aizņēmies naudu, viņš patstāvīgi 3. klases vilciena vagonā devās uz Romu un ieguva zelta medaļu Eiropas čempionātā smagā svara kategorijā. Tā bija sensācija! 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Berlīnē Bietags izcīnīja sudrabu svara kategorijā līdz 87 kg. Pēc Otrā pasaules kara cīkstonis vēl kādu laiku turpināja karjeru, vēlējās strādāt par treneri, taču sadūrās ar padomju iestāžu pretestību un mūža otrajā pusē pievērsās lauksaimniecībai.