FIB šefs Edgars Hūvers 30. gados.

Pirms 110 gadiem ASV tieslietu ministrs Čārlzs Bonaparts radīja īpašu valdības aģentūru, kuras uzdevums bija izmeklēt federālo likumu pārkāpšanas gadījumus, kur noziedzīgās darbības aptvēra vairākus štatus – banku aplaupīšanas, azartspēļu noteikumu pārkāpumus, zagtu īpašumu pārvadāšanu no štata uz štatu, cilvēku nolaupīšanas un tamlīdzīgi. 19. gadsimtā lietām, kas skāra vairāku štatu jurisdikcijas, parasti algoja privātdetektīvus vai, ja bija runa par kaitējumu valstij, piesaistīja atsevišķu iestāžu, piemēram, Valsts kases vai ASV Slepenā dienesta, ierēdņus. Sākotnēji jaunajai institūcijai nemaz nebija vārda un tajā iesaistīja 10 agrākos Slepenā dienesta darbiniekus. Pirms Pirmā pasaules kara aģentu skaits jau sasniedz 300, bet Kongresā cēlās runas, ka šī ietekmīgā iestāde varētu mēģināt uzurpēt varu valstī. 1935. gadā aģentūru nosauca par Federālo izmeklēšanas biroju (FIB). Līdz tam brīdim ar ASV Kongresa ziņu dienesta pilnvaras jau bija krietni paplašinājušās. FIB bija liela loma izmeklēšanas darbībās pret organizēto noziedzību ASV “sausā likuma” laikā un vēlāk. Uzskata, ka biroja darbība kopumā cēlusi tā laika štatu policijas kvalifikāciju. 70. gados FIB prestižs sabiedrībā cieta Votergeitas skandāla dēļ, jo atklājās, ka dienests bija pakļāvies Baltā nama spiedienam bremzēt izmeklēšanu šajā noklausīšanās lietā.