Skats Lielajā kanjonā.

Pirms 110 gadiem ar ASV prezidenta Teodora Rūzvelta rīkojumu viens no pasaules dabas brīnumiem – Kolorādo upes Lielais kanjons Arizonā – tika pasludināts par nacionālo dabas pieminekli. Aizsargājamā objekta statusa piešķiršana 450 km garajam un vietām līdz kilometru dziļajam kanjonam bija ievērojama tā laika dabas draugu uzvara, kaut nacionālā parka nosaukumu šī fascinējošā vieta ieguva vien 1919. gadā. Pasludināt Lielo kanjonu par nacionālo parku mēģināja jau drīz pēc pasaulē pirmā nacionālā parka – Jeloustonas – nodibināšanas 1872. gadā, tomēr likumprojekti allaž iestrēga Kongresā vai Senātā. Acīmredzot savi nolūki bija gan zemes un viesnīcu īpašniekiem, gan kalnrūpniecības lobijam, gan spēļu namu turētājiem. Tostarp par populāru skatu punktu un tūristu apmeklējuma galamērķi kanjons kļuva vēl 19. gadsimta beigās, kad uz tā malas sāka būvēt viesnīcas un kazino. Popularitāte pieauga, kad turp 20. gadsimta sākumā izbūvēja dzelzceļu. Aizsargājamā dabas pieminekļa piešķiršanu miljonos gadu upes izveidotajai grandiozajai gravai lielā mērā veicināja tas, ka 1903. gadā to apmeklēja ASV prezidents Rūzvelts. Ieraudzītā ainava prezidentu tā ietekmēja, ka viņš nolēma darīt visu, lai unikālais skats tiktu saglabāts neskarts nākamajām paaudzēm, jo “tas jāredz katram amerikānim”. Mūsdienās Lielo kanjonu apbrīno aptuveni pieci miljoni tūristu gadā.