Pirms 110 gadiem, 1904. gada 16. jūnijā, nacionāli noskaņots somu jauneklis Eižens Šaumans Senāta ēkā Helsinkos ar trim šāvieniem nāvējoši ievainoja Somijas lielkņazistes ģenerālgubernatoru un Somijas kara apgabala karaspēka pavēlnieku Nikolaju Bobrikovu.

Lasītākie

Kokteilis

Ūdensvīrs – orangutāns, Dvīņi – lapsa: kāds savvaļas dzīvnieks tu esi pēc zodiaka zīmes

Omīte noved līdz izmisumam telefonkrāpniekus, nogurdinot ar stāstiem par pīrādziņiem – jauns veids, kā tik galā ar noziedzniekiem 31

Viņi nebija muļķi: atklāj patieso iemeslu, kāpēc ziemeļkorejiešus tik steidzami aizvāca no frontes

Lasīt citas ziņas

Bobrikovs bija izpelnījies somu naidu ar savu rusifikācijas politiku. Šaumans tūdaļ pēc atentāta izdarīja pašnāvību. Atvadu vēstulē zviedru cilmes soms vērsās pie Krievijas cara, norādot, ka sodījis Bobrikovu par viņa noziegumiem pret somu tautu, un tas ir protests pret Somijas, kā arī Baltijas un Polijas tautu apspiešanu. Nikolajs II patiešām reaģēja uz šo terora aktu, padarot rusifikācijas spiedienu Somijā mērenāku. Šaumanu līdz 20. gadsimta vidum nešaubīgi godināja kā somu tautas varoni, tomēr 21. gadsimtā sākās diskusijas, vai terorisms būtu apsveicams kā politiskās cīņas līdzeklis. Neskatoties uz to, aptaujas Eiženu Šaumanu joprojām ierindo visu laiku dižāko somu rindās.