1902. gada 31. janvārī. Rūdolfa Blaumaņa talanta “pagrimšana” 10
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 120 gadiem “Dienas Lapa”, kā vairākums tā laika latviešu avīžu, nodevās kritikai par iepriekšējās dienas Rūdolfa Blaumaņa “Skroderdienas Silmačos” pirmizrādi Rīgas Latviešu biedrības teātrī. Teātra repertuāra klasika tobrīd tika novērtēta kā pamatīgs kritums Blaumaņa daiļradē.
“Tagad Blaumanis ieved “Skroderdienas Silmačos”, bet pēc triju stundu ciemošanās tā ir ap dūšu, ka jāizsaucas: “Tas taču nevar būt?!”
Un es instinktīvi meklēju kaut jausmu no tā, ko esmu cerējis, kaut drusciņu no tā, ko varētu baudīt,” šausminājās anonīmais kritiķis. Blaumani uzskatīja par izcilu rakstnieku, tomēr viņam pārmeta talanta izniekošanu par tādām joku lugām kā “Trīnes grēki” un “No saldenās pudeles”.
“Skroderdienas” pārspējot to visu un vedot “no kalna lejā”. Kritiķi laikam bija gaidījuši ko dziļu un aizgrābjošu, bet ieraudzīja “tādus skatus kā plēšanās, lamāšanās, lēkšana pa logu, dauzīšana ar slotaskātu”. Lugas tēli esot “bāli”; Aleksis uzvedoties kā “idiots”. “Bet “dinamīts krāsnī” bija vispatiesākā patiesība, un ar tā briesmīgo sprādzienu nebija vairs manu ilūziju.
Nebija vairs cerību, bet bija tikai agrākais Blaumanis, kas netic savas tautas dziesmām un tautas labākām jūtām, bet atrod to tikai labu diezgan, lai dzītu ar to rupjus jokus.
“Biezu vārdu” un trokšņu ir “Silmaču skroderdienās” atkal bez gala. Un te viņi vēl riebīgāki, ka ir gluži bez kādas nozīmes, ka visa luga ir tāds konglomerāts, savārstījums no visraibākiem, nekādi kopā nesaderošiem skatiem. (..)
Cik būs tādu skatuvju, kuras varēs izdarīt šo lielisko krāsns uzsperšanu gaisā ar visu žīdu? Un, kad žīdu uz laukiem mūsu dzimtenē paliek aizvien mazāk, bet Blaumaņa lugās tie top arvien vairāk, tie ieviešas ar veselām famīlijām, dēliem un meitām, un runā un dzied veselus gabalus pa vāciski žīdu izloksnē, ka to sapratīs gan varbūt kārklu vācieši, bet ne latvieši laucenieki,” tā “Dienas Lapa”.
Vācu valodas lietošana tika īpaši kritizēta, tostarp Zāras Goldbaum dziedātā “Joseph mein, ich bin dein”.
