“Es tikko pabeidzu jautru gabalu “Skroderdienas Silmačos”!” Blaumaņa vēstule Aspazijai 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 120 gadiem literāts Rūdolfs Blaumanis vācu valodā rakstītā vēstulē no Ērgļu “Brakiem” Raiņa dzīvesbiedrei, dzejniecei Aspazijai pavēstīja: “Es tikko pabeidzu jautru gabalu “Skroderdienas Silmačos”.
20 muzikāli numuri – ja tas nevelk, tad nevelk vairs nekas!” Vēl pāris mēnešus prasīja lugas “noslīpēšana”, uzrādīšana cenzūrai. Augusta sākumā luga bija gatava.
Paralēli lugas tekstam tapa arī Blaumaņa drauga Aleksandra Būmaņa rakstītā mūzika izrādei. Rakstnieks uzraudzījis, lai tā būtu atbilstoša.
Būmanis tajā laikā bija tikai 20 gadu vecs, ģimnāziju beidzis. Kā raksta literatūrzinātnieki, daudziem lugas tēliem bija konkrēti prototipi, kas ieceļo arī citos Blaumaņa sacerējumos un vispār ir latviešu rakstniecības klasiķa daiļradei raksturīgi. Tie bija “Braku” puiši un meitas.
Autors šos cilvēkus pietiekami labi pazina, tādēļ spēja uzburt gana kolorītus raksturus. Piemēram, Rūdis un Kārlēns, kas Līgo vakarā čiepj alus krūzi, ir dzīvē reāli sastaptie “Braku” kalpu puiši Kārlis Brimbergs un Kārlis Šteinbergs, Blaumaņa krustdēls.
Turklāt abi patiešām mēguši no klētiņas slepus iznest pa žāvētas gaļas gabalam vai tramdīt bites, medu gribot. Tādi tēli kā pāris Pičuks un Auce, tāpat vecais Ābrams atpazīstami arī citos rakstnieka darbos, piemēram, “No saldenās pudeles”.
Luga “Skroderdienas Silmačos” drukātā veidā pirmo reizi iznāca 1902. gadā Cēsīs, bet pirmiestudējumu piedzīvoja 1902. gada 30. janvārī Rīgas Latviešu teātrī, negūstot īpašu atsaucību.
