Pirms 120 gadiem Stokholmā pirmo reizi vēsturē tika izdalītas prestižās Nobela prēmijas 11
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
1901. gada 10. decembrī. Pirmais Nobels
Pirms 120 gadiem Stokholmā pirmo reizi vēsturē tika izdalītas prestižās Nobela prēmijas.
Saskaņā ar dinamīta izgudrotāja un zviedru uzņēmēja Alfrēda Nobela (1833–1896) testamentu tās bija piešķiramas tiem, kuru darbi un atklājumi kalpojuši cilvēces labā fizikā, ķīmijā, fizioloģijā un medicīnā, literatūrā un par darbību miera veicināšanā pasaulē (balva ekonomikā tiek pasniegta kopš 1969. gada).
Latviešu prese, izmantojot Krievijas impērijas telegrāfa ziņu aģentūras vēstīto, par pirmo ceremoniju rakstīja: “Komisijas svinīgā vakara sēdē tika izdalītas Nobela godalgas. Godalgu par fiziku dabūja profesors [Vilhelms] Rentgens Vācijā, par ķīmiju profesors [Jakobs van’t] Hofs Holandē; par medicīnu profesors [Emīls fon] Bērings Vācijā; par rakstniecību Silī Prudoms Francijā.
Mūzikas akadēmijas lielajā zālē tika noturēti piemiņas svētki Nobelam. Pulksten septiņos ieradās kroņprincis un prinči Gustavs Ādolfs un Gušens. Prinčiem pa labai rokai sēdēja godalgotie profesori, pa kreisai rokai Nobela komitejas prezidents. Pēdējais turēja īsu runu, tēlodams Nobela dzīves gaitu.
Tad tika runās cildināti godalgoto vīru nopelni. Pēc tam kroņprincis pasniedza klātesošiem godalgotiem profesoriem goda diplomus. Klāt neesošā rakstnieka Silī Prudoma vārdā diplomu saņēma Francijas sūtnis Stokholmā.”
Tajā pašā dienā Kristiānijā (Oslo) Norvēģijas Nobela komiteja pasludināja, ka miera prēmija pienākas šveiciešu mediķim Anrī Dinānam un par “humānajiem pasākumiem palīdzībā ievainotajiem karavīriem un starptautiskās saprašanās radīšanu”, tas ir, faktiski par Starptautiskā Sarkanā Krusta organizācijas nodibināšanu, un francūzim, miera kustības aktīvistam Frederikam Pasī “par viņa ieguldījumu dzīves garumā starptautisko miera konferenču, diplomātijas un arbitrāžas jomā”.
