190 padomju rubļi, plus 10% no konfiscēto preču vērtības – tāda bija pirmo muitnieku darba samaksa pirms 30 gadiem 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 30 gadiem uz Latvijas sauszemes robežas ar Krieviju un Baltkrieviju oficiāli sāka darboties Latvijas Republikas muitas posteņi. Sākotnēji tādus atvērt paredzēja desmit vietās.
Svinīgā ceremonija ar valsts karoga pacelšanu notika Balvu rajona Vientuļos uz Balvu–Viļakas–Pitalovas–Sanktpēterburgas šosejas, kas ir īsākais ceļš no Lietuvas uz Sanktpēterburgu tranzītā caur Latviju.
“Vientuļus” min kā pirmo muitas punktu pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Stāvokli, kādā tobrīd atradās dienests, ilustrē apstāklis, ka formastērpus saviem padotajiem “Vientuļos” Muitas departamenta vadītājs Aivars Saliņš aizveda tikai atklāšanas dienā, turklāt formastērpa bikšu visiem nepietika.
Forma bija no padomju armijas iepirkta, kaut ar atbilstošām uzšuvēm. Lielas problēmas radīja darbinieku trūkums, tādēļ muitā sākotnēji pieņēma visdažādākos ļaudis.
“Vientuļos” pirmajā maiņā strādājošie pēc iepriekšējās profesijas bija metinātājs, taksometra šoferis un elektromontieris, kas teicās tādu darbu izvēlējušies “politisku motīvu dēļ”.
Tajā pašā laikā uz Igaunijas robežu kontrolējošo Alūksnes muitas punktu darbiniekus nācās vest no Rīgas, jo vietējie nepieteicās.
Pirmo muitnieku algas patiešām bija nelielas – 190 padomju rubļi, plus 10% no konfiscēto preču vērtības.
Toties darba režīms bija ērts – viena diennakts darba un piecas brīvas.
Amatpersonu galvenais uzdevums bija pārbaudīt, vai no Latvijas nelikumīgi netiek izvestas preces, kas PSRS sabrukuma apstākļos skaitījās deficīts.
Saskaņā ar tolaik spēkā esošo likumdošanu, no Latvijas drīkstēja izvest pārtikas preces tikai 20 rubļu vērtībā, kā arī 1 litru alkohola, bet plaša patēriņa preces līdz 200 rubļu vērtībā.
No ārzemēm nākošā importa kontrole vēl atradās PSRS muitas iestāžu rokās. Līdz 1991. gada augustam uz Latvijas robežām izveidoja 37 muitas kontrolpunktus.
