1899. gada 13. augustā. Dzimis “šausmu meistars” 0
Pirms 120 gadiem Londonas austrumu priekšpilsētā Leitonstonā neliela veikaliņa īpašnieka ģimenē piedzima par “šausmu meistaru” godātais kinorežisors Alfreds Hičkoks.
Viņš bija ne vien šausmu un spriedzes filmu režisors, daudzu par žanra klasiku kļuvušu, vēlāk jau citu režisoru daudzkārt citētu epizožu un situāciju autors, bet radīja arī pirmo britu sinhronizēto skaņu filmu – 1929. gada “Blackmail” (“Šantāža”).
Ar šo lenti Hičkoks guva pirmo plašo ievērību. Dažkārt atzīmē, ka viņš ir vienīgais režisors kino vēsturē, kurš pie slavas ticis un noturējies tieši kā šausmu kino režisors, tomēr Hičkoka diapazons bija plašs un tajā atradās vieta arī romantiskām komēdijām. Savos teju 60 režisora gados viņš radīja 53 filmas, neskaitot televīzijas seriālus.
Pasaules klasikas krājumā iekļuvušas “Logs uz sētu” (1954), “Vertigo” (1958), “Uz ziemeļiem caur ziemeļrietumiem” (1959), “Psiho” (1960), “Putni” (1963). Kinodarboņa karjeru Hičkoks aizsāka 20 gadu vecumā, kad 1919. gadā salīga par intertitru (plāksnītes ar skaidrojošo tekstu) rakstītāju mēmā kino vajadzībām “Paramount Pictures” studijas Londonas nodaļā.
Pirms kļūt par režisoru, viņš pabija režisora palīga, producenta arī scenārista amatā. Kopš 1939. gada Hičkoka vārds saistījās ar Holivudu un ASV, par kuras pilsoni viņš kļuva.
Padomju Savienībā viņa psiholoģiskos grāvējus nerādīja, taču paša autora vārdu pieminēja, jo Hičkoks taču attēlojot “īsto” kapitālistisko Ameriku ar gangsteriem un citām negācijām. Interesanti, ka viņš bija pazīstams jau pirmskara Latvijas publikai.
Ne tikai ar filmām, bet arī ekscentriskajiem izteikumiem. Piemēram, 1931. gadā vācbaltu “Rigasche Rundschau” atzīmējusi Hičkoka tēzi, ka pie slavas parasti tiekot maza un vidēja auguma aktrises, bet “lielās aizkustina publiku mazāk”.
