1898. gada 9. septembrī. Latvieši izceļo uz Sibīriju 0
Pirms 120 gadiem “Latviešu Avīzes” par latviešu izceļotājiem labākas dzīves meklējumos Krievijā:
“Uz Sibīriju, uz Jeņiseju! Tā šā gada sākumā sauca gandrīz visos Alūksnes draudzes pagastos, un tā saimnieki, kā arī viņu gājēji posās uz jaunu dzīvi viņpus Urāla. Steigšus vien iesniedza lūgumus Vidzemes zemnieku lietu komisijā un daudzi – visvairāk Lāsberģa pagasta saimnieki, kuriem nebija apstiprinātu nomas kontraktu, arī atļauju aizceļošanai dabūja, bet iepriekš no katras ģimenes bija jāsūta viens loceklis zemes gabalu izraudzīt un ieņemt.
Aprīļa un maija mēnešos devās pa pulciņam ceļā uz jauno nometni izlūki, no kuriem daži jau jūlijā, daži vēl tagad – augustā, līdzīgi gāju putniem pārnākuši un vēl pārnāk. Vaigs viņiem vēja un saules dedzināts, miesas, kā rādās, no tālā ceļa stipri gurdenas.
Slaveno Jeņisejas guberņu viņi gan redzējuši, bet pie senāk daudzinātiem labumiem māk stāstīt arī pulka sliktumu. Tie labākie zemes gabali Jeņisejā jau esot ieņemti un apdzīvoti. Atliekoties tikai zemes gabali, kur ūdens ļoti grūti dabūjams, un vēl varot nomesties mežos, kur koki, viņu lielā resnuma dēļ, cilvēkiem grūti nocērtami.
Zeme, cik varot vērot pēc lielās zāles un smukām puķēm, vietām esot laba, bet grūti apstrādājama. (..) Daži no Jeņisejas bija devušies uz Amūra apgabaliem, kur arī vēl esot svabadas vietas nometnēm, labākas par pirmējām. Ievērojot to, ka iegājēji, kuriem mazāk bijis pie rokas, tur gluži panīkuši, lielākā izlūku daļa aizceļošanas domas metuši pie malas.”
