1898. gada 2. decembrī. Grūti laiki Liepājā 0
Pirms 120 gadiem “Latviešu Avīzes” par gadsimtu mijā Eiropā jūtamās finanšu un ekonomiskās krīzes ietekmi uz dzīvi cariskās Krievijas labības eksportostā Liepājā: “Jebšu Liepājā pēdējos gados saradusies īsti laba tiesa fabriku, tomēr katram gribot negribot jāatzīst, ka Liepājas īstā dzīvības ādere ir un paliek viņas kuģniecība un tirdzniecība – viņas osta. Jo tiklīdz labības izsūtīšanā uz ārzemēm iestājas rāmums un šejienes ostā nevalda parastā možība un dzīvība, tad arī visos pilsētas veikalos iestājas rāmums, klusums un nogurums.
To varam vislabāki atkal tagad ievērot.
3 līdz 4 mēnešus labības tirdzniecībā valda neparasts klusums, un visi citi veikali un magazinas, jebšu tie ar labības tirdzniecību un kuģniecību nestāv taisni nekādā ciešā sakarā, pārdzīvo grūtu grūtos laikus – nespēj tikt galā vairs ar tekošo rēķinu maksāšanu, kālab arī gan lielāki, gan mazāki veikali bankrotē cits pēc cita. (..) Un tas viss tamdēļ vien, ka nevedas še vairs ar labības tirdzniecību! Tādēļ arī itin saprotami, ka liepājnieki – tiklab lieltirgotāji, kā arī sīkie veikalnieki – mēdz vienumēr ar lielāko uzmanību raudzīties uz savu ostu: kā tur izskatās. (..)
Tagadējais neparastais klusums šejienes tirdzniecībā esot, kā dzirdams, uzvedinājis šejieniešus uz domām apgādāt Liepāju ar vēl pāra jauniem dzelzsceļiem, lai tādā kārtā atdzīvinātu atkal no jauna šejienes reiz tik naigo, bet tagad nogurušo un apklusušo tirdzniecību, sevišķi kuģniecību.”
