Pirms 120 gadiem, 1894. gada 6. oktobrī, Polijas pilsētā Gostiņinā krievu cara armijas apakšvirsnieka ģimenē piedzima viens no 20. gadsimta savdabīgākajiem un daudzpusīgākajiem māksliniekiem modernistiem Niklāvs Strunke (1894 – 1966).

Lasītākie

Kokteilis

Ūdensvīrs – orangutāns, Dvīņi – lapsa: kāds savvaļas dzīvnieks tu esi pēc zodiaka zīmes

Veselam

21. gadsimta sērga – resnās zarnas divertikuloze. Kas tas ir, kas to skar un kādos gadījumos draud arī tev?

Omīte noved līdz izmisumam telefonkrāpniekus, nogurdinot ar stāstiem par pīrādziņiem – jauns veids, kā tik galā ar noziedzniekiem 31

Lasīt citas ziņas

Viņš darbojās ne tikai glezniecībā un grafikā, bet arī scenogrāfijā, bija ražīgs grāmatu vāku zīmētājs un ilustrators, tostarp ilustrēja Annas Brigaderes, Viļa Plūdoņa, Aleksandra Čaka izdevumus; nodarbojās ar mākslas publicistiku. Pirmskara Latvijā lielu ievērību guva pēc Strunkes metiem apgleznotais Jesena un Kuzņecova fabriku porcelāns. Laikabiedri viņa zīmējumus sauca par īpatnējiem, tomēr labprāt pasūtīja. Tiesa, neskatoties uz popularitāti, mākslinieks 30. gadu sākumā dzīvoja pastāvīgos parādos. To dēļ atkārtoti tika izsolīta viņa manta. 1944. gadā Niklāvs Strunke kopā ar ģimeni un daļu savu gleznu bēgļu laivā devās uz Zviedriju, kur turpināja mākslinieka darbību.