Pirms 120 gadiem, 1893. gada 19. septembrī, Jaunzēlandes gubernators apstiprināja likumu, kas šajā britu impērijas daļā tiesības piedalīties parlamenta vēlēšanās deva arī sievietēm.

Lasītākie

Nekavējoties izmetiet: 10 neveselīgākie pārtikas produkti jūsu ledusskapī

Ak, skaistā jaunība! Seši apģērba krāsu toņi, kas palīdzēs jums izskatīties dažus gadus jaunākam

“Valsts “pārvaldei” vajadzētu degt zilās ugunīs!” Lato Lapsa esot atklājis informāciju par milzīgu naudas summu izšķiešanu uz valsts aizsardzības rēķina

Lasīt citas ziņas

Tādējādi Jaunzēlande kļuva par pirmo zemi pasaulē, kurā tā sauktās sufrāžistes jeb sieviešu tiesību aizstāves svinēja uzvaru un dāmām tika dota iespēja vēlēt. Tiesa, pašas tikt ievēlētas viņas vēl nedrīkstēja. Iepretim konservatīvajai Eiropai un Amerikai, kurās dāmas vēlēšanu tiesības izcīnīja lielākoties tikai pēc Pirmā pasaules kara, Okeānija šajā ziņā izrādījās daudz pretimnākošāka – jau tajā pašā gadā tiesības vēlēt izcīnīja Kuka salu iedzīvotājas, bet nākamajā gadā arī austrālietes. Tādu situāciju noteica gan iekšpolitiskie apsvērumi, gan atsevišķu personu un misionāru enerģiskums, gan arī tradīcijas. Dažos Jaunzēlandes nostūros sievietes vēlēja pašvaldības jau 19. gadsimta vidū.