Ka novēlētā laime neiznāk par daudz dārga… Turīgu ļaužu Jaungada nelaime 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 130 gadiem “Baltijas Vēstnesis” par aizvadītajiem svētkiem sūdzējās: “Jaungada diena namu īpašniekiem un citiem, kuri dzīvē kādu ievērojamāku stāvokli ieņem, ir īsta moku diena, jo tūliņ pēc gaismas aušanas sāk nākt gratulanti (sveicēji. – Red.).
Mājas tēvs vēl nav uzcēlies – jau zvana kāds pie durvīm, un, kad tās atvērtas, tanīs parādās vai nu skursteņskrāpis, zābaknieks, drēbnieks vai vēl cits kāds amatnieķelis vai viņa māceklis – beidzot dažu apciemo pat kapracis, kuri visi mājas tēvam novēl visu labāko.
Zināms, ne par velti, bet gaida, lai tas atkal skanoši pateicas.
Tā tas iet cauru dienu, un laimes vēlējumu saņēmējam neatliek laika ne maka iz rokām izlikt. Vakarā, kad jau domā, nu briesmas būs beigušās, aplaimotais elpo vieglāki, bet – veltas cerības! Vēl nāk kāds nosebojies laimes nesējs – avīžu iznēsātājs.
Bet nu arī mājas tēva pacietība beigusies: viņš meitai pavēl, lai aplaimotāju sūta pie visiem jodiem. Tas arī tiek izdarīts.
Tomēr beidzot izrādās, ka gratulants tomēr tukšā nav aizgājis, pats uz labu laimi ko piesavinājies – kā to arī L. kungs šā Jaungada vakarā piedzīvojis. (..) Kad meita iznāk priekšnamā, jau svešais aizgājis. Meita aizslēdz durvis un nekā sevišķa nepamana, tikai vakarrīt L. kungs meklē savas gardibenes, bet tās kā nav, tā nav – aizgājusi gratulantam līdzi.
Domājams, ka laimes vēlētāji vēl līdz nākamai svētdienai apkārt klejos, tādēļ derētu šo ievērot un pieraudzīt, ka novēlētā laime neiznāk par daudz dārga.”
