1892. gada 16. maijā. Pārtikusī Priekule 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 130 gadiem “Baltijas Vēstnesis” rakstīja: “Reti būs otra muiža Kurzemē, kurā no visām pusēm tik daudz ļaužu sastraujo kā Priekulē. Bez septiņiem lielceļiem, kas Priekulē satek, tur ir ievērojama dzelzceļa stacija.
Priekulē ir miertiesas kamera, sava pasta un telegrāfa stacija ar četriem ierēdņiem, telefona centrālstacija, kura, ja nealojamies, 14 muižas savieno, liela ķieģeļu fabrika, kurā pa gadu vairāk pa miljonu ķieģeļu var izgatavot, zemes – malkas (kūdras) griešana, aptieka, dakteris un Lutera mācītājs.
Katru dienu dzird Priekulē sešās valodās runājam. Algas gājējiem un strādniekiem ir lielas, un daži, kas savu pelnījumu neizplītē, ir brangi pārtikuši un vairākus simtus, pat tūkstošus iekrājuši.
Gar lielceļu, no ķieģeļu fabrikas līdz dzelzceļa stacijai, ir izcēlušies nami, kuri pa lielai daļai latviešiem pieder. Par izglītību gādā pagasta skola ar trīs skolotājiem; bez tam arī vēl baptistu privātskola. (..)
Nevaram atstāt še nepieminējuši, ka Priekules dzimtkungs barons fon Korfs, trūcīgos gadus ievērodams, saimniekus žēlo un uz maksāšanām gaida. Bez tam tas jau no iesākta gala algo pagasta vecāko, skolotāju un viņa pirmo palīgu. Tad vēl dzimtkungs Priekules pagasta nabagiem par labu dāvinājis 500 rubļu.
Priekš kādiem 12 gadiem Priekulē dibinājās dziedātāju biedrība, zem vecākā skolotāja vadības, no viņa bijušiem skolēniem, un, lai gan izveicībā krietnus soļus uz priekšu bija spēruse, tā tomēr iznīka, tāpēc ka dziedātāji nogura. Nupat, kā dzirdam, šī biedrība atjaunojoties no otrā skolotāja palīga vadības.
Priekules pagastam pērn tika pievienoti Paplaķi, Urdanga, Virga, Bunka un Izrieda. Trūkums ir, ka Priekulē netop gadatirgus noturēts.”
