1892. gada 15. martā. “Kustošās trepes” 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 130 gadiem amerikāņu izgudrotājs un inženieris Džesse Vilfords Reno patentēja “bezgalīgi kustošās trepes” jeb eskalatoru. Dažus gadus vēlāk viņš tādu ierīkoja, lai atvieglotu ļaužu nonākšanu uz mola un kuģu piestātnes Koniailendā, Ņujorkas tā laika atpūtas un izklaides vietā.
Jāpiebilst, ka principiāli līdzīgu iekārtu bija piedāvājis jau kāds cits izgudrotājs 1859. gadā, taču tā netika īstenota praksē.
Reno eskalators bija gumijas lente ar savstarpēji savienotiem metāla vai koka plākšņu pakāpieniem, kas, elektromotora dzīta, virzījās uz augšu 25 grādu leņķī. Dažus mēnešus padarbinājis Koniailendā, izgudrotājs eskalatoru pārvietoja izmēģinājumam Manhetenā, nokļūšanai uz Bruklinas tilta.
Mūsdienās bez eskalatora neiztiek neviena metro stacija, un arī Reno, būdams kā inženieris iesaistīts Ņujorkas metro sistēmas izstrādē, savu lolojumu sākotnēji bija konstruējis tieši metro vajadzībām, taču toreiz izrādījās, ka pasūtītājus tas neinteresē.
Tādēļ pirmie eskalatori kalpoja vai nu drīzāk izklaidēm, vai, dažos gadījumos, nokļūšanai veikalu augšstāvos. Izrāviens notika 1900. gadā, kad Reno izgudrojumu demonstrēja pasaules izstādē Parīzē. Pēc tam eskalatoru sāka ļoti plaši pieprasīt gan metro vajadzībām, gan lielveikalos.
Eiropā konstruktīvi uzlabotās “kustošās trepes” plaši ieviesās tūlīt pēc Pirmā pasaules kara, 20. gados. Rīgā pirmais un ilgu laiku arī vienīgais eskalators tika ierīkots 1937. gadā jaunuzbūvētajā Armijas ekonomiskajā veikalā (tagad “Galerija Centrs”) Vaļņu ielā. Kā atzīmēja avīzēs, tas bija “modernās tehnikas pēdējais vārds”.
