1890. gada 26. janvārī. Latvieši un mājas tīrība 0
Pirms 130 gadiem laikraksts “Dienas Lapa” aizrādīja, ka 19. gadsimta beigās vērojamā latviešu “tautas attīstība”, tas ir, cenšanās gūt izglītību, krāt mantu, lai tiktu pie turības un “dzīvē uz augšu”, nenotiek visās jomās vienādi: “Dažā ziņā šī attīstība iet diezgan lēni uz priekšu, salīdzinot sevišķi ar citām pusēm mūsu attīstības laukā.
Aizrādīšu uz vienu šādu pusi tuvāki – uz mūsu māju dzīves spodrību un labu kārtību jeb, pareizāki sakot, nespodrību un nekārtību. Kas pazīst, piemēram, mūsu lauku dzīvi, tam būs krituse acīs lielā starpība, kāda pa lielai daļai manāma mūsu māju iekšējā un ārējā izskatā.
Nereti atron pie mums latviešiem uzceltus jo brangus “ērbeģus”, dzīvojamās mājas, pat ar stikla balkoniem un visādām ietaisēm pēc jaunākās gaumes, bet, kad ieiet tajā iekšā, tad stājas priekšā bēdīgs skats: grīdas pavisam melnas, nomītas, nemazgātas vai veselu gadu vai nemaz; visas istabas lietas un dažādi krāmi samētāti šur un tur, bez kādas nošķiras un kārtības;
jā, istabā atron pat tādas lietas un būšanas, kādām tur gan nevajadzētu atrasties,
bet gan stāvēt vai nu krāmu kambarī, klētī, piedarbā vai kūtī.
Tūliņ man jāizsaka, ka ir gan arī vietas, kur mājas iekšieni atron jo spodru un glītu, bet nav liedzams, ka daudz, daudz saimniecību tādu, kur uz spodrību griezts un griež vēl par maz vērības, vairāk skatās uz lielu ārēju spodrumu un spožumu kā pie mājām, drēbēm. (..)
Kultūras ārējus pamatus jebkurš ātrāki pieron, noskatās no citiem, mēģina tiem pakaļ, bet iekšēju kodolu izlobīt un baudīt, priekš tam vajadzīgs jau dziļākas izglītības un nogremdēšanās tajā. Tādēļ gan nav nekāds liels brīnums, ka šambrīžam pie latviešiem vēl nav sastopams diezgan daudz iekšēju mājas dzīves un sadzīves tikumu, tas ir, atzīšanas un saprašanas par tiem.”
