Burhards Sosārs 50. gadu sākumā.
Burhards Sosārs 50. gadu sākumā.
RTMM krājuma foto

1890. gada 15. marts. Dzimis “Kavalieru gada” autors 0

Pirms 130 gadiem Cēsu apriņķa Cirstu pagasta krodzinieka ģimenē piedzima komponists, diriģents, ērģelnieks un pedagogs Burhards Sosārs (1890–1953).

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
“Varbūt kāds pilsonis par to naudu māju uzcēla…” ļaudis diskutē, vai 150 000 eiro par “Dimdiņu” zīmola maiņu nav pārmaksāts
Lasīt citas ziņas

Viņu nereti raksturo arī kā teātra komponistu, jo Sosārs komponējis mūziku vairāk nekā divsimt izrādēm dažādos teātros, bet visvairāk Dailes teātrim, kura muzikālās daļas vadītājs viņš bija no 1921. līdz 1940. gadam.

Vairākas viņa komponētās teātra dziesmas jau folklorizējušās tiktāl, ka saviesīgos pasākumos tiek dziedātas, pat nezinot, kas ir autors.
CITI ŠOBRĪD LASA

Tās ir pirmskara Latvijā tapusī “Kavalieru gads” ar Valda Grēviņa vārdiem no izrādes “Gesta Berlings” un “Āksta dziesma” ar Mārtiņa Zīverta vārdiem no izrādes “Āksts” (“Reiz dzīvoja kāds muļķa klauns, / Tāds pats kā tu,/ Tāds pats kā es,/ Tāds pats kā visi citi…”).

Kā zināms, pirmā ir atzīta par vienu no Dailes teātra identitātes zīmēm un kalpo par izrāžu sākuma signālu.

Padomju laikā mūzikas kritiķi atzina: “B. Sosāra komponista personību raksturo vienkārša, izteiksmīga melodija. Labākajās un populārākajās viņa melodijās vērojamas trīsdesmito gadu sadzīves dziesmu intonācijas.”

Otro pasaules karu mūziķis pavadīja Daugavpilī, darbodamies vietējā mūzikas skolā, bet pēc kara strādāja Drāmas (Nacionālajā) teātrī Rīgā. Par Staļina varas gados sarakstīto teātra mūziku daiļrunīgi vēsta dziesmu nosaukumi – “Oktobrim dziedu”, “Padomju Latvija”, “Brīvprātīgo maršs”.

“Kavalieru gads”:

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.