1889. gada 8. augustā. “Sociālistiskā reālisma” paraugmākslinieks 0
Pirms 130 gadiem Jēkabpils kaļķu deģa ģimenē piedzima monumentālās glezniecības meistars, scenogrāfs un Skulmju mākslinieku dinastijas aizsācējs Oto Skulme (1889–1967) – neapšaubāmi talantīgs mākslinieks, Jaņa Rozentāla skolnieks, kura politiskais konjunktūrisms, īpaši aktīvā sadarbošanās ar padomju okupācijas režīmu tomēr met ēnu uz viņa darbību. Jāatzīmē, ka gleznotājs ilgu laiku, līdz pat 1947. gadam, sadarbojās ar Dailes teātri un veidojis dekorācijas ap 250 izrādēm. Pēc Otrā pasaules kara Skulme ieņēma dažādus vadošus administratīvos amatus kultūras aparātā, bija ilggadīgs (no 1944. līdz 1961. gadam) Mākslas akadēmijas (LMA) rektors. Amats viņu kā Mākslinieku savienības vadītāju un LMA rektoru spieda vērsties pret kolēģiem, atlaist, kritizēt tos par “nepilnībām”, kas ļoti bieži nemaz nebija mākslinieciskas, un gādāt par “sociālistiskā reālisma” ideju iedzīvināšanu. Staļinisma apstākļos 1950. gadā viņš atlaida no darba LMA Zīmēšanas katedras vadītāju savu brāli Ugu Skulmi, jo tas “slikti strādā”. Pats Skulme “sociālistisko reālismu” izprata lieliski un 40.–50. gados radīja vairākus padomizētās Latvijas mākslas klasikas paraugus – tādus kā “Kauguriešu sacelšanās” (1947), “Ļeņins LSD IV kongresā Briselē 1914. gadā” (1951), “Vladimirs Iļjičs Ļeņins kopā ar latviešu strēlniekiem Kremlī 1918. gada 1. maijā” (1957). Oto Skulmes dzīvesbiedre bija izcilā tēlniece Marta Skulme. Gleznotāja un sabiedriskā darbiniece Džemma Skulme ir viņa meita, bet mākslinieks Juris Dimiters – mazdēls.
