1889. gada 7. augustā. Dzimis pirmskara Latvijas premjers Ādolfs Bļodnieks 0
Pirms 130 gadiem Tukumā dzelzceļnieka ģimenē piedzima viens no starpkaru laika Latvijas pazīstamākajiem politiķiem, valdības vadītājs no 1933. gada marta līdz 1934. gada martam Ādolfs Bļodnieks (1889–1962). Parlamentārisma periodā viņš arī vadīja vienu no ietekmīgākajām tā laika partijām Jaunsaimnieku un sīkzemnieku savienību, darbojās dažādos amatos Finanšu ministrijā un Latvijas Bankā, bija Satversmes sapulces un triju Saeimu deputāts.
Interesanti, ka 1925. gadā viņu par kādu publikāciju presē apsūdzēja “Valsts prezidenta un armijas augstāko virsnieku apvainošanā” un pat piesprieda trīs mēnešu ieslodzījumu “cietoksnī”, taču apelācijas gaitā Bļodnieku attaisnoja. Kārļa Ulmaņa autoritārisma laikā bijušais premjers un deputāts ar politiku nenodarbojās, bet saņēma 311 latu valsts pensiju.
Pēc padomju okupācijas, 1940. gada jūlija “Tautas Saeimas” vēlēšanu farsā, Atim Ķeniņam un viņa “Demokrātiskā bloka” domubiedriem šķita, ka mērenais Bļodnieks varētu būt viens no deputātu kandidātiem – “Demokrātiskā bloka” ļaudis nespēja iedomāties, ka padomju vēlēšanās mēdz būt tikai viens – šajā gadījumā “Latvijas Darba ļaužu bloks”. No 1941. gada 14. jūnija izsūtīšanas bijušais premjers izvairījās, taču tā iznīcināja viņa ģimeni.
Bļodnieks nesadarbojās ne ar padomju, ne nacistu režīmu. 1944. gadā viņš devās bēgļu gaitās uz Vāciju, bet no turienes 1951. gadā uz ASV. Tā kā lielākā daļa latviešu elites bija gājusi bojā represijās, trimdā Bļodnieks izrādījās viens no augstākā līmeņa ekspolitiķiem. Viņš veselības stāvokļa diktētās robežās aktīvi iesaistījās trimdas sabiedriski politiskajā dzīvē.
1960. gadā angliski iznāca Ādolfa Bļodnieka grāmata “Neuzvarētā tauta”, kuru gan kritizē par daudzām neprecizitātēm. Divus gadus vēlāk agrākais valdības galva Ņujorkā nomira no vēža.
