1889. gada 23. novembrī. Mūzikas automātu ēras sākums 0
Pirms 130 gadiem Sanfrancisko restorānā “Palais Royal” tika uzstādīts pasaulē pirmais mūzikas automāts – ja iemeta monētu, elektriski darbināmais Edisona fonogrāfs ar četrām “taurēm” sliktā kvalitātē nospēlēja divu minūšu garu mūzikas gabalu.
Tomēr publikai patika, un šādus automātus “naudas rijējus” ASV pēc 1889. gada sāka ražot lielos vairumos un uzstādīt restorānos un krodziņos klientu izklaidei. Skaņas kvalitāte uzlabojās pēc tam, kad pilnveidojās ierakstu un atskaņošanas tehnoloģijas un parādījās šellaka skaņuplates, kas spēja jau atskaņot līdz trīsarpus minūšu garus skaņdarbus.
Amerikāņiem mūzikas automāti kļuva par ļoti tipisku tautas izklaides atribūtu.
ASV tirgus līderis “Rudolph Wurlitzer Company” tikai 1936. gadā vien saražoja 45 tūkstošus šādu aparātu. Eiropā tie vairāk ienāca pēc Otrā pasaules kara, līdz ar kontinentā dislocētajiem amerikāņu karavīriem, kam vajadzēja nodrošināt tādu atpūtu, pie kādas tie bija pieraduši dzimtenē.
Pateicoties rokenrola, Bila Heilija un Elvisa Preslija sensacionālajai popularitātei, Eiropā izrāvienu mūzikas automātu pieprasījuma jomā novēroja 50. gados. Līdz PSRS, tostarp Latvijas PSR sabiedriskās ēdināšanas iestādēm mūzikas automātu mode aizkļuva 60.–70. gados.
Tās bija sociālistiskajā Polijā būvētas iekārtas, apgādātas ar padomju skaņuplašu firmā “Melodija”, tāpat Austrumvācijā, Polijā un citās socvalstīs ierakstītām 45 apgriezienu skaņuplatēm. Atskaņošana notika, iemetot 5 kapeiku monētu. Tomēr īpašu atzinību aparāti neguva gan sava ierobežotā repertuāra dēļ, gan arī tāpēc, ka bieži bojājās.
