1888. gada 5. februārī. Dzimis ģenerālis Bolšteins 7
Pirms 130 gadiem Sesavas pagasta dzirnavnieka ģimenē piedzima latviešu strēlnieku cīņu, pēc tam Neatkarības kara dalībnieks, pirmskara Latvijas Robežsargu brigādes komandieris ģenerālis Ludvigs Bolšteins. Viņa vārds Latvijas vēsturē saistās ar varonību un uzticību Dzimtenei un karavīra zvērestam līdz galam. Neatkarības kara laikā Bolšteins uzdienējās līdz pulkveža pakāpei, bet 1920. gadā, karam beidzoties, demobilizējās un sāka rosīties savā jaunsaimniecībā Bērzmuižas pagastā. Valdība tomēr drīz viņu aicināja atpakaļ dienestā, jo Bolšteinu uzskatīja par labām organizatora dotībām apveltītu virsnieku. Šo uzticību viņš attaisnoja, vispirms sakārtojot Aizsargu organizāciju, bet pēc tam reorganizējot robežsardzes spēkus. 1935. gadā Bolšteinu paaugstināja par ģenerāli. 1939./1940. gadā viņš ātri aptvēra draudus Latvijas neatkarībai un uzskatīja, ka armijai jāpretojas par spīti pretinieka pārspēkam. Ģenerālis bija vienīgais tik augsta ranga Latvijas bruņoto spēku virsnieks, kurš, ienākot padomju okupācijas karaspēkam, 1940. gada 21. jūnijā izdarīja pašnāvību, nevēloties piedzīvot valsts bojāeju. Bolšteins nošāvās savā kabinetā ēkā, kas vēlāk ieguva Stūra mājas nosaukumu. Vēl iznākošais Latvijas armijas laikraksts “Latvijas Kareivis” 23. jūnijā paguva ievietot informāciju, ka “aizvakar ātrā nāvē miris Robežsargu brigādes komandieris ģenerālis Bolšteins”, un īsu biogrāfisku uzziņu. Ludvigu Bolšteinu apbedīja Brāļu kapos.
